Izglītība ir viena no sfērām, kur šīs pārmaiņas bija un ir straujas ikvienam iesaistītajam. Covid-19 pandēmija noteikti ir starp izglītības transformācijas paātrinātājām XXI gadsimtā. Mēs vēl nezinām, kāds būs ilgtermiņa efekts uz studentiem un skolēniem no visa notiekošā, bet varam teikt, ka XXI gadsimts nesis vienu konkrētu pārmaiņu: kicking and screaming, tulkojot latviski, iedunkāšana un bļaušana, noteikti ir pagātnes izglītības rēgi. Pozitīvas pārmaiņas ir arī pasniedzēju izaugsmes iespējās – viedokļu un risinājumu apmaiņa un dalīšanās, kā arī sadarbošanās starp kolēģiem notiek gan starptautiski, gan Latvijā. Konferences, vebināri un pedagogu forumi sociālajos tīklos, arī sadarbība starp vidusskolām un universitātēm iepriekš nav bijusi tik dinamiska kā tagad.
Savā profesionālajā jomā es sastopos ar jautājumiem par vidusskolas beidzēju zināšanām, kā arī par to, kas un kā jāmācās, lai tiktu labā universitātē. Patlaban šis jautājums ir visai aktuāls, jo universitātes savas prasības nesamazina. Kāpēc? Prasības nebija izveidotas, lai apgrūtinātu jauniešiem dzīvi, bet lai pārliecinātos, ka mācīšanās būs veiksmīga, ka viņi varēs "pavilkt" akadēmisko un psiholoģisko slodzi. Vislabāk šo slodzi zina pati augstskola, un labas augstskolas uzņemšanas komisija ļoti rūpīgi skata katru kandidātu. Tā saucamās prasīgās universitātes vienmēr skatās uz kopīgo kandidāta «bildi», tomēr ir noteikta lieta, bez kura students nebūs veiksmīgs, – akadēmiskā gatavība. Un, lai kā mums negribētos teikt, ka eksāmena rezultāti ne vienmēr liecina par cilvēka zināšanām un prasmēm, realitāte ir tāda, ka uzņemšanas komisijas uz tiem skatās, jo tas ir ērts veids, kā veikt pirmo atlasi. Izmantojot matemātikas valodu, tas vienkārši ir nepieciešams nosacījums, pat ja ne pietiekams.
Runājot par to, ko mācīties, man gribētos novēlēt jauniešiem saprast to, kas viņiem reāli patīk, kas dos viņiem gandarījumu. Tai nav obligāti jābūt universitātes izglītībai! Ir virkne profesiju, kur tas nemaz nav vajadzīgs. Turklāt atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm šodienas jauniešiem nāksies mācīties visu mūžu, un šolaiku jaunieši nonāks profesijās, kas tagad vēl neeksistē. Citējot Juvālu Noasu Harari, cilvēkam jābūt spējīgam "pārizgudrot sevi" (angliski – "reinvent themselves"). Un, lai to darītu veiksmīgi, jābūt ļoti labai pamatbāzei.
Es par pamatbāzi uzskatu trīs jomas, kuras pēc analoģijas ar termodinamiku saucu par trim brīvības pakāpēm, tās ir angļu valoda, matemātika un datorzinātne. Jebkura svešvaloda ir svarīga ne tikai kā komunikācijas līdzeklis, bet arī lai bagātinātu savu skatu uz dzīvi. Matemātika attīsta loģisko un racionālo domāšanu. Visbeidzot šodien IT sistēmas zināšanas ir kā rakstītprasme. Lai arī ko cilvēks darītu, spēja saprast, ka problēmai varētu būt IT risinājums un šo risinājumu atrast noderēs gan inženierim, gan ārstam, gan māksliniekam.