"Daudzi jo dauzi brīvības cīnītāji, Latvijas valstiskuma cēlāji un noturētāji būtu gribējuši redzēt Latvijas simtgadi. Gan leģendāras personības, kā Oskars Kalpaks, Zīgfrīds Anna Meierovics, Kārlis Ulmanis, Gunārs Astra, gan mazāk zināmi varoņi kā Paulis Zolts, Jēkabs Klaviers, Konstantīns Čakste, Juris Ziemelis, gan pavisam parasti cilvēki, kuri ar savu panesību un izturību kalpoja par javu, kas šos varoņu akmeņus satur kopā brīvas un lepnas valsts celtnē. Visi viņi būtu sapņojuši redzēt Latvijas simtgadi, bet neredzēja. Taču to piedzīvojam un savām acīm skatām mēs. Kā tas liek justies? Es teiktu, ka mums ir visi iemesli justies priviliģētiem un līdz sirds trīsām izredzētiem. Kas es tāds esmu, ka drīkstu skatīt Latvijas simtgadi? Tas nav retorisks jautājums, bet pavisam īsts – kas es esmu neatkarīgajā Latvijā un kāda ir mana misija? Jo izredzētība nav laimests vai dāvana, bet aicinājums un uzdevums," sprediķa sākumā klātesošos uzrunāja Vanags, turpinot: "Par to domājot, mani iedvesmoja kāds interneta resurss.
Portālā Diena.lv ir tāda aizraujoša sadaļa Latvijai vajag. Dažādi cilvēki tur dalās ar domām, kas Latvijai simtgadē vajadzīgs.
Virsraksti ir visdažādākie – sākot no smagsvara lietām kā ceļi, orgāni pārstādīšanai, absolventi, zemessargi un kāzas, un beidzot ar spēlēšanos un skaistiem niekiem. Palasoties tiešām saproti, cik daudzpusīga ir mūsu dzīve un no cik dažādām lietām tā sastāv. Katrai no tām ir sava vieta un vērtība. Kas varētu būt saistviela, tā java, kas visas satur kopā tādā dzīves celtnē, kas uztur, sargā un ceļ brīvu un laimīgu Latviju? Te arī es gribētu kaut ko pievienot sadaļai Latvijai vajag. Latvijai vajag kristīgas vērtības. Es saprotu, ka tas no manas puses ir kā ar pirkstu acī. Zinu, ka "kristīgas vērtības" ir piesauktas tik bieži, ka skan kā novalkāta frāze bez satura. Tas ir tādēļ, ka ļoti reti kāds ir mēģinājis iedziļināties, kas tad ir tās kristīgās vērtības. Ja kristieši ar to saprot tikai protestus pret kādiem minoritāšu pasākumiem, tas ir tikpat bēdīgi kā tad, kad intelektuāļi vīpsnā par tikumisko audzināšanu un to izprot tikai kā nestāstīšanu bērniem par seksu. Gan tikumība, gan kristīgas vērtības ir daudz vairāk par to," uzskata arhibīskaps.
Viņš norāda, ka "praktizēt kristīgas vērtības nozīmē dzīves izaicinājumiem un uzdevumiem izvēlēties tādu pieeju, kādu savā dzīvē lietoja Kristus. Dzīvot saskaņā ar kristīgajām vērtībām nozīmē savas dienišķās izvēles izdarīt ar to pašu nolūku, kāda bija Kristum. Un, to darot, būt gatavam – jo tas var izrādīties neizbēgami – pieņemt tās pašas sekas, kādas piedzīvoja viņš. Kā tas notika Gunāram Astram un Lidija Doroņinai – Lasmanei. To mācīties un to mācīt nozīmē tikumisku augšanu un audzināšanu. Tā var būt stipra saistviela katrai dzīves celtnei."
Arhibīskaps sprediķī turpina, ka "Latvijai vajag, lai mēs redzam tās vērtību, atzīstam tās labumu un svinam tās uzvaras. Es saprotu, Latvijai vajag arī kritisku analīzi, mediju uzraudzību, rūgtu patiesību un tā tālāk. Dzīves celtne sastāv no dažādiem akmeņiem.
Taču lasīt rubriku Latvijai vajag ir aizraujoši tādēļ, ka tie nav tikai stāsti par to, kā visa mums nav un ko mums vēl vajag. Tie ir stāsti par to, kas mums jau ir.
Pat zem gluži vieglprātīgiem virsrakstiem ir vēstījumi par radošiem cilvēkiem, kas ir piepildījuši savu vīziju un par sava sapņa tiesu ir darījuši Latviju skaistāku, dzīvāku, bagātāku un mīļāku."
Visu arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķi iespējams izlasīt šeit.
Būtu no Bībeles iedvesmojies,