Gadījumā, ja ir pārliecība, ka jauni tēriņi ir nepieciešami, tad tādā pašā apmērā ir jāsamazina pašlaik plānotie izdevumi, akcentēja finanšu ministrs. Valstij nauda ir, jo 2024.gada budžetā izdevumi ir plānoti vairāk nekā 16 miljardi eiro, bet ir nepieciešams ievērot augstāk minēto principu, norādīja "Jaunās vienotības" (JV) politiķis.
"Es esmu nobažījies, vai situācija būs pietiekami laba ar budžeta ienākumiem, jo pašlaik ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes ir samazinātas," uzsvēra Ašeradens.
Finanšu ministrs skaidroja, ka Eiropas Savienības jaunais ekonomikas pārvaldības modelis paredzēs, ka valstīm būs noteikta izdevumu trajektorija nākamajiem četriem gadiem.
Latvijai arī šajā kontekstā ir ļoti rūpīgi jāskatās, lai nepārsniegtu šogad paredzēto budžeta deficītu 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), jo pretējā gadījumā var nākties samazināt izdevumus, atzīmēja JV politiķis, gan piebilstot, ka pašlaik neesam situācijā, kur tas nepieciešams.
Tāpat svarīgi, lai deficīts nepārsniegtu 3% no IKP, lai Latvijai ES līmenī netiktu noteikta izdevumu samazināšana, norādīja Ašeradens.
Lielāka skaidrība par situāciju būs pēc Latvijas Stabilitātes programmas iesniegšanas Saeimā un Eiropas Komisijā. Tajā būs novērtēta ienākumu un izdevumu prognoze un līdz ar to iespējas saglabāt iepriekš noteikto budžeta deficīta apmēru, skaidroja finanšu ministrs.
Kā ziņots, Ministru kabinets Latvijas Stabilitātes programmu jeb vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu Saeimā plāno iesniegt līdz 30.aprīlim.