Skolā Agnese strādā jau 13 gadu, bet no malas to būtu grūti pateikt – viņa izskatās ļoti jauna. Pati smej, ka nereti saplūst ar skolēnu masām un svešinieks no malas nemaz nezina, kurš klasē jāuzrunā kā skolotājs. Šonedēļ kāds fotogrāfs ilgi skatījies pāri klasei nesaprašanā. Agnese lielāku uzmanību izpelnījusies saņemtās atzinības dēļ. Nesen Latvijas Universitātē (LU) viņai pasniegta Ekselences balva. Turklāt, meklējot viņas vārdu tīmekļa plašumos, ne reizi vien var lasīt, ka viņa ir viena no labākajām ķīmijas skolotājām Latvijā. Pati gan viņa par sevi tā nesaka, bet viņas vietā runā darbi un tas, kā viņu uztver skolēni. Skolas direktore Inese Bandeniece piebilst, ka tādu cieņu, kāda skolēniem ir pret Agnesi, izjūt retais. Jauniešiem ir būtiski, ka Agneses stundas ir mūsdienīgas un aktīvas, taču skolotāja pati norāda, ka tas nenozīmē, ka tās ir pārbāztas ar tehnoloģijām vai tikai izklaidēm un eksperimentiem – skolēniem ir svarīgi, lai viss, kas notiek mācību stundā, būtu jēgpilni.
Atgriezās savā skolā
Skolotājas profesiju Agnese neizvēlējās uzreiz. Augstskolā viņa mācījās ķīmiju, taču pēc tam saprata, ka neredz sevi zinātnē. Ceļš aizvedis uz LU, kur iegūta pedagoga kvalifikācija. Agnese pieļauj, ka tas savā ziņā bijis nejauši, jo tolaik bija nepieciešams darbs. Atnākusi uz skolu, ko pati bija pabeigusi, un sākusi strādāt. Kā pati saka, tad jau lēnām viss aizgājis.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 1. marta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!