Uz jautājumu, vai nepieciešami stingrāki ierobežojumi un kam tieši, Bordāns norādīja, ka rīt valdība uzzinās ekspertu viedokļus, iepazīsies ar veselības ministra ziņojumu un Operatīvās vadības grupas izstrādātajiem variantiem.
Tomēr tieslietu ministra ieskatā, krīzes vadībā nepieciešami uzlabojumi, un, viņaprāt, forma, kādā vada krīzi ir sevi izsmēlusi. "Tā var turpināties un, iespējams, nenovedīs pie sliktākām sekām, bet, iespējams, nenovedīs pie labākām," teica Bordāns, piebilstot, ka, viņaprāt, nav īpaši produktīvi, ja Operatīvās vadības grupa, kurā ietilpst ministriju valsts sekretāri un viņu vietnieki izdiskutē visus svarīgos jautājumus, un valdība savās sēdēs to atkārto.
Bordāna ieskatā, šādām grupām būtu arī jāpieņem lēmumi. Viņš skaidroja, ka Operatīvās vadības grupa diskutē, bet nepieņem lēmumus, pēc kā eksperti turpina diskusijas valdības sēdēs, un arī tajās reizēm neizdodas pieņemt lēmumus.
Savukārt, komentējot konkrēti, vai ir nepieciešami sitngrāki vai vājāki ierobežojumi, tieslietu ministrs uzsvēra, ka viņam nav atbildes, jo viņam nav argumentācijas.
Tomēr Bordāna idejai nepiekrita premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), sakot, ka nevienā valstī nav cita lēmumu pieņēmēja, kā valstu valdības, un tā tam būtu jābūt. Ministru prezidents skaidroja, ka eksperti ir savas jomas eksperti ar savu redzējumu, taču tikai valdība šos redzējumus var salāgot kopā, izvērtēt plusus un mīnusus un pieņemt izvērtētāku lēmumu.
Viņaprāt, cits mehānisms nevar pastāvēt. Līdz ar to Kariņš uzsvēra, ka rīt Ministru kabinets uzklausīs ekspertus, uzklausīs informāciju par aktuālāko situāciju valstī un tam atbilstoši pieņems lēmumus.
Premjers arī akcentēja, ka valdības sēžu dokumenti tiks publicēti tiklīdz eksperti tos sagatavos. Acīmredzot, šobrīd notiek analīze, jo situācija ir mainīga, piebilda Kariņš. Tāpat viņš norādīja, ka viņš nesasauks sēdi, kamēr visi ministri nebūs iepazinušies ar izstrādātajiem dokumentiem, tomēr plānots, ka valdības sēde sāksies divas stundas vēlāk, nekā cerēts.
Kariņš arī uzsvēra, ka visi ir noguruši no šīs ilgās pandēmijas, vienlaikus norādot, ka Latvijai pavasarī un rudens/ziemas periodā ir izdevies izvairīties no straujiem uzliesmojumiem, atšķirībā no citām valstīm, kuras netiek galā ar Covid-19 saslimstību un augstajiem mirstības rādītājiem.
"Esam daudz kopīgiem spēkiem paveikuši, taču tagad saglabājas jautājums, kā visparizāk rīkoties, ņemot vērā, ka saslimstība mazinās, bet zinām, ka Latvijā izplatās arī lipīgākais Covid-19 paveids," norādīja premjers.
Kariņš klāstīja, ka valdībai nav rokasgrāmata, un kopumā politiķi ir balstījušies uz ekspertu ieteikumiem. Tāpat viņš uzsvēra, ka vakcinācija ir izeja no vīrusa, un informēja, ka valdība otrajā ceturksnī ir pasūtījusi papildus divus miljonus vakcīnu pret Covid-19 devas. No viņa teiktā izriet, ka vakcīnu būs vairāk nekā nepeiciešams, tāpēc šobrīd jākoncentrējas uz vakcinēšanas procesu.
Kopējai premjera nostājai piekrita arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) sakot, ka rīt minstri uzklausīs ekspertus, un tad tiks pieņemti konsekventi lēmumi, izrietot no jau iepriekš pielemtā. Ja nepieciešams, varētu būt arī lēmumu precizēšana, teica politiķis.
Savukārt KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo (Par cilvēcīgu Latviju) norādīja, ka viņa pārstāvētā partija joprojām neredz šo dažādo ierobežojumu ietekmi uz saslimstības mazināšanos, kaut vai pēdējā laikā, kad ļauts strādāt frizieriem un skaistumkopšanas speciālistiem.
Pēc viņa paustā, lielākā problēma ir tajā, ka uzņēmēji ir gatavi ievērot ierobežojumus, "taču vienīgie, kas salonos nekontrolē epidemioloģisko situāciju ir zivju inspektori un mežsargi". "Pārējās institūcijas, kam ir tiesības kaut ko kontrolēt ir bijušas ļoti daudz reižu un gandrīz katru dienu pārbauda uzņēmēju vēlmi un nevēlmi šos noteikumus ievērot," teica Možvillo.
Viņaprāt, ierobežojumiem jābūt skaidri saprotamiem, ar saprotamu mērķi un rezultātiem, tomēr šobrīd tā neesot. Iespējams saslimstība būtu kritusies ātrāk, ja ierobežojumi būtu kaut cik izprotami, uzskata Možvillo.
Tāpat viņš norādīja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks skatītos nevis "ierobežojumu mākslīgā pastiprināšanā", bet tajā, lai ierobežojumi būtu vērtīgi. "Nepārdomātos atceļam, ieviešam tādus, kas darbojas, ir viegli izpildāmi un saprotami," teica "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.