Viņa akcentēja, ka tas attiecas ne tikai uz sankcijām, bet arī uz sadarbību ar tādām valstīm, kurās apzināti vai nepazināti notiek sankciju apiešana. Ārlietu ministre norādīja, ka tas ir saistīts ar informācijas apmaiņu, izlūkdienestu sadarbību, atklāto avotu pētīšanu, sadarbību ar ekspertiem Latvijā un ārpus Latvijas, kuri pēta kādas specifiskas Krievijas tēmas.
Braže teica, ka Latvijas prioritāte ir un būs arī palīdzība Ukrainai. Uzrunājot foruma dalībniekus, ārlietu ministre aicināja atcerēties, ka Ukraina ir visu organizāciju prioritāte, tāpēc ir jāstrādā, lai starptautisko organizāciju dokumentos parādītos nostāja, kas ir svarīga gan Ukrainai, gan Latvijai. Tāpat, viņas ieskatām ir jāapzina iespējas, kā novirzīt praktiskus līdzekļus Ukrainai.
"Kopīgiem spēkiem Latvijas palīdzība Ukrainai veido apmēram 1% no iekšzemes kopprodukta, taču domāju, ka praktiskās palīdzības apmērs varētu būt lielāks, ņemot vērā to, ko dara cilvēki, uzņēmēji un organizācijas individuālā līmenī. Tā tam ir arī jāturpinās," uzsvēra ārlietu ministre.
Viņa akcentēja, ka Latvijas prioritāte ir arī sadarbība ar partneriem ārpus Eiropas Savienības un NATO. Ārlietu ministre sacīja, ka Latvija kandidē uz ievēlēšanu nepastāvīgās locekles statusā ANO Drošības padomē, lai Latvijas ārpolitiskā darbakārtība nepaliktu tikai vietējās zālēs un diskusijās.
"Runa ir par to, lai pēc iespējas plašāks valstu loks, kurām ir atšķirīgi argumenti, izpratnes, pārliecinātu un atrastu kopīgu valodu. Tas, savukārt, ir svarīgi, lai Latvijas prioritātēm būtu starptautisks atbalsts," teica Braže.
Viņa pieminēja, ka Latvijas prioritātes ir arī drošība, ekonomiskā attīstība un cilvēki. Runājot par drošību, ārlietu ministre norādīja, ka tas ir saistīts arī ar sabiedrības drošību un izturētspēju individuālajā un arī grupu līmenī, praktisko darbu civilās aizsardzības attīstībā, proti, kādā veidā pašvaldības, attiecīgajā teritorijā strādājošās organizācijas un tur dzīvojošie tālāk attīstīs iekšējās drošības un kopējās sabiedrības aizsardzības izpratni.
Braže atzina, ka viņas ceļamaize ikvienam diplomātam ir sameklēt veidu, kā dot praktisku labumu, slēdzot līgumus ar pašmāju uzņēmumiem. Savā uzrunā ārlietu ministre pieminēja arī konsulāro darbu un cik būtiskas ar šajā darbā ir attiecības ar nevalstiskajām organizācijām (NVO).
LETA jau rakstīja, ka forums pulcē vairāk nekā 80 Latvijas profesionāļu, kuri strādā dažādās starptautiskajās organizācijās, piemēram, Eiropas Padomē, Eiropas Parlamentā, Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā, Eiropas Ārējās darbības dienestā, Eiropas Komisijā, Apvienoto Nāciju organizācijā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.