Ministre teica, ka Latvijā ārsti patlaban veic nesamērīgi daudz dažādu darbu, tomēr viņi varētu tikt atslogoti, ja ļautu vairāk strādāt māsām. Īpaši svarīga māsas loma ir sabiedrības izglītošanā par veselību, sacīja ministre.
Vienlaikus viņa norādīja, ka māsa nedrīkstētu būt cilvēks, kurš "meklē atlikumu no 1,42 eiro" vai ir sekretāre. Māsas uzdevums ir rūpēties par profilaksi un sabiedrības izglītošanu par veselīgu dzīvesveidu, uzturu, medikamentu lietošanu un līdzīgiem jautājumiem.
Vienlaikus Čakša atzina, ka Latvijā māsu skaits uz ārstiem ir nepietiekams un par to jau vairs neesot jādiskutē. Pēc viņas teiktā, svarīgi meklēt iemeslus, kāpēc jaunie cilvēki neizvēlas šo profesiju, tostarp, kāpēc profesiju apgūt izvēlas tik maz vīriešu.
Čakša ir pārliecināta, ka viens no šiem iemesliem ir zemais atalgojums, tāpēc ir svarīgi, lai šogad sāktais māsu un citu mediķu atalgojuma palielinājums turpinās arī citus gadus.
Atklājot diskusiju, Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Dita Raiska sacīja, ka māsas profesija ir veselības aprūpes pamats, jo tieši māsa ir ārstniecības persona, kas ar pacientu kopā ir "24 stundas septiņas dienas nedēļā".
Pēc Raiskas paustā, patlaban veselības aprūpē māsām pienācis kritisks brīdis, tāpēc jāmeklē veidi un risinājumi, kā palielināt māsu skaitu un nodrošināt lielāku aprūpes kvalitāti. Māsas ir "izslāpušas" pēc vadlīnijām, izteicās Raiska.
Māsu asociācija uzsver, ka māsas kopā ar profesionāļiem citos veselības aizsardzības un sabiedrisko pakalpojumu sektoros strādājošajiem plāno, iedzīvina un nodrošina, lai veselības aprūpes sistēma atbilstu veselības stiprināšanas, slimību profilakses, kā arī slimu cilvēku un invalīdu aprūpes mērķiem.
Šī iemesla dēļ šodien diskusijā māsas un citi nozares profesionāļi pārrunā jautājumus par māsas profesijas standartu, aprūpes kvalitāti, sertifikāciju, aprūpes definīciju, vadlīnijām, tālākizglītību un profesionālo pilnveidi.
Jānis J. Dimants, Jr., M.D.