Eksperte: Nevalstisko organizāciju sektora sakārtošana aizņems divus gadus

Viens no konferences centrālajiem tematiem ir sabiedriskā labuma sistēmas maiņa. Memoranda padomes vadītāja vietniece, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga konferences dalībniekiem atzina, ka pēdējā gada laikā ar dažādiem publiskiem paziņojumiem par atsevišķu NVO darbības finansēšanu ticis iedragāts visa NVO sektora tēls.

Zonberga piebilda, ka, lai risinātu problēmas NVO sektorā, organizācijas izvēlējušās iet pašregulācijas ceļu, pēc ilgām diskusijām pieņemot biedrību un nodibinājumu ētikas kodeksu ar mērķi veicināt labas pārvaldības un ētikas principus biedrību un nodibinājumu darbā.

Savukārt finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) informēja, ka pēc ministra iniciatīvas tika rīkotas vairākas domnīcas, kuru mērķis ir rast risinājumus, lai mainītu sabiedriskā labuma sistēmas maiņu.

Kā vienu no NVO sektora problēmām TM valsts sekretāra vietniece minēja šo organizāciju necaurredzamo darbību.

Pēc Medinas teiktā, aptuveni 90% NVO Latvijā norāda, ka to darbība nav klasificēta, līdz ar to uzraugošajām iestādēm un potenciālajiem NVO sadarbības partneriem liedzot noskaidrot, ar ko īsti konkrētās organizācijas nodarbojas.

Medina arī atzina, ka patlaban nav rīku, kā noteikt, kurām riska grupām pieder konkrētas NVO, nav arī iespējams izvērtēt NVO finanšu plūsmas.

"NVO ir lielas skaidras naudas finanšu plūsmas. Piemēram, nevaram patlaban pārliecināties, kāpēc NVO skaidrā naudā iemaksāti pieci miljoni eiro, bet organizācijas izmaksā 15 miljonus eiro. Kāpēc NVO ir vajadzīga skaidra nauda, sevišķi, ja zināms, ka skaidru naudu var izmantot nelegāliem mērķiem," sacīja ministrijas eksperte.

Pēc Medinas teiktā, patlaban tiek meklēti risinājumi NVO sektora sakārtošanai, ka skopumā varētu aizņemt divus gadus.

LETA jau vēstīja, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izpētījis, ka kultūras un sporta biedrību izejošie darījumi skaidrā naudā ir trīs reizes lielāki, nekā to ienākumi. Piemēram, kultūras un atpūtas NVO kopējie ieņēmumi skaidrā naudā bijuši 2,55 miljoni eiro, turpretī izdevumi skaidrā naudā - 8,84 miljoni eiro. Savukārt sporta biedrības un nodibinājumi skaidrā naudā iekasējušas 2,4 miljonus, bet izdevušas skaidrā naudā 6,62 miljonus eiro.

Pēc FID datiem, starp augsta riska NVO minētās kultūras un atpūtas biedrības, kā arī sporta biedrības un nodibinājumi veic trīs reizes lielākus darījumus skaidrā naudā, nekā iekasē.