Līdzīga ir aina tirdzniecībā pārtikas veikalos, kurā šī gada sākumā un pērn izmaiņu līkne pārsvarā bija mīnusu pusē, bet kopš aprīļa noturīgi augusi, sasniedzot 7,7% gada pieaugumu. Šāds pavērsiens var šķist pārsteidzošs, ievērojot joprojām it kā sarūkošo iedzīvotāju skaitu. Taču atcerēsimies, ka arī iepriekšējā patēriņa buma laikā populācija saruka, taču pārtikas noiets vērtības izteiksmē strauji auga, jo cilvēki varēja atļauties dārgākus produktus.
Jāpiebilst, ka šie dati ietver arī pārtikas un dzērienu pārdošanu specializētajos veikalos, kur pēdējo divu mēnešu laikā apgrozījuma kāpums gada griezumā ir gluži fantastisks, virs 70%. Daļēji tas noteikti atspoguļo vietējā luksusa patēriņa uzplaukumu, taču liela, kaut precīzi nenovērtējama daļa saistīta ar ārzemnieku iepirkšanos. Ja var ticēt acīmredzamajam, tad naudas plūsmas, kas kausē patēriņa stagnācijas ledu, mūsu valstī ierodas galvenokārt no ziemeļiem. Apgrozījums veikalu kategorijā, kurā ietilpst lielie ikdienas preču, pārsvarā pārtikas tirdzniecības, tīkli, gada laikā arī ir audzis pieklājīgi, taču lēnāk, par 4,2%.
Ziemeļu kaimiņi par laimi nav vienīgie, uz kuru pleciem un makiem balstās veikalu uzplaukums. Ļoti strauja apgrozījuma augšupeja vērojama arī ar akcīzes nodokļa plānošanu nesaistītās jomās. Gan ienākumu kāpums, gan jaunu tehnoloģiju kārdinājums ir veicinājis informācijas un sakaru iekārtu pārdošanas pieaugumu par 18,8%, kas ir līdzīgs iepriekšējā pusgada vidējam.
Kopš maija varens izrāviens notiek mājsaimniecības piederumu veikalos – kategorijā, kas ietver gan elektropreces, gan mēbeles, gan būvmateriālus. Par labām iespējām šīs nozares uzņēmumiem jau jūlijā liecināja patērētāju aptaujās atspoguļotā ārkārtīgi saasinātā vēlme un gatavība uzlabot savus esošos mājokļus, šādu atbilžu indekss ir līdz šim augstākajā līmenī. Arī šajā gadījumā gan visdrīzāk neiztiek gluži bez ziemeļu kaimiņvalsts iedzīvotāju palīdzības, modri ļaudis vēstī, ka populārs viņu ceļojumu galamērķis ir Valmierā strādājošais Depo.
Ne visas tirdzniecības nozares var lepoties ar pieaugumu. Lai arī pakāpeniskāk nekā iepriekšējos gados, turpina samazināties tirgu apgrozījums. Kopš 2000.gada tas sarucis jau apmēram desmitkārtīgi. Varbūt tas neturpināsies mūžīgi, jo iepirkšanās tirgos arvien vairāk saistās nevis ar drastisku naudas taupīšanu, bet relaksētu laika pavadīšanu, atbalstu ekoloģiskai ražošanai un patēriņam, luksusa precēm. Arī šī tirdzniecības nozare nepārprotami saņem arvien spēcīgāku ārzemju patērētāju atbalstu.
Rīgas tirgus, kas ir Eiropā unikāla parādība, no ne īpaši glītas un drošas vietas pārvēršas par atrakciju ārvalstu tūristiem.
Pēc ilgstoša ļoti spēcīga kāpuma plusi ir pazuduši interneta tirdzniecības datos, jau otro mēnesi pēc kārtas apgrozījums gada griezumā pat sarūk, vēl aprīlī kāpums sasniedza 58,4%. Varbūt citi tirgotāji atraduši veidus, kā šiem komersantiem konkurēt, cerēsim, ka tas neatspoguļo jaunas viltības nodokļu apiešanā.
Tuvākās nākotnes izredzes tirgotājiem ir varbūt ne spožas, taču labas gan. Patērētāju noskaņojums neliecina par tūlītēju izrāvienu, indekss "taustās" gar pēckrīzes augstāko punktu, taču tas tāds ir bijis arī brīžos, kad tirdzniecība gandrīz stāvēja uz vietas. Varbūt var vairāk ņemt vērā atbildes, kas tiešāk liecina par nodomiem, piemēram, par mājokļu remontu un iekārtošanu. Turklāt notikumi darba tirgū, kā arī patēriņa kreditēšana par gaidāmo mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu signalizē ļoti nepārprotami.
Tāpēc nozares uzņēmēji nākotnē var raudzīties ar optimismu. Nākamie 2-3 gadi viņiem nebūs viegli, strauji augs darba algas, daudzviet arī telpu īres izmaksas. Taču viņi vismaz varēs šīs izmaksas pārcelt uz patērētājiem, jo dzīve dārgāka kļūs arī konkurentiem. Daļai eksportētāju situācija būs krietni sarežģītāka.