"Viens scenārijs, ka nekas nemainās," norādīja vēstnieks, skaidrojot, ka pašreizējās naftas cenas (aptuveni 70 dolāru par barelu) ir pietiekamas, lai turpinātu sistēmu saglabāt. "Ja gadījumā sistēmā kaut kas lūzīs, vienmēr var izmantot vardarbību, kas Krievijas vēsturē ir bijis daudzreiz. Bet principā nekas pēc būtības nemainās."
"Otrs variants ir, un uz to daudzi cer, ka pēc šīm vēlēšanām varētu Rietumiem tikt izteikts kāds piedāvājums, piemēram, uzlabojot situāciju Austrumukrainā, piedāvāt dialoga atjaunošanu, soli pa solim virzīties normālu attiecību virzienā. Es būtu ļoti priecīgs par šādu scenāriju. Man gan nav pamata tādam neaptveramam optimismam," atzina Bērziņš.
Kā trešo no analītiķu ieskicētajiem scenārijiem vēstnieks norādīja iespējamu provokāciju no Krievijas puses: "Apzinoties, ka laiks nav prezidenta Putina un šī režīma sabiedrotais, tiek kaut kas darīts, lai zināmā mērā izprovocētu, piemēram, NATO, tad pēc eskalācijas deeskalētu situāciju pie sarunu galda un runātu."
Kā pēdējo no scenārijiem Bērziņš uzskaitīja iepriekš neprognozētu notikumu pavērsienu, turklāt ne tikai attiecībās starp Krieviju un NATO vai Krieviju un kādu citu valsti, bet, piemēram, Ziemeļkorejā vai Irānā, un "tad viss kopējais drošības stāvoklis tiek nobīdīts, situācija strauji mainās."
Tomēr, kā uzsvēra vēstnieks, "NATO ir visam tam gatava. Tāpēc jau NATO ir, lai aizsargātu".
Taujāts, vai pēdējā laikā izskanējušie ekspertu, tostarp augsta ranga britu militāristu, viedokļi par nepietiekamu Krievijas draudu novērtēšanu ir uztverami kā panikas celšana, Bērziņš atbildēja noliedzoši: "Nedomāju, ka tā ir panikas celšana. Cilvēki, kas nodarbojas ar aizsardzības jautājumiem, pievērš tam uzmanību. Droši vien ekspertiem un britu ģenerāļiem, kas runā par šo jautājumu, ir savs iemesls uztraukties. Man pat zināmā mērā ir par to prieks, ka Krievijas apdraudējums uztrauc ne tikai valstis, kas ir Krievijas tuvumā, Baltiju, Poliju, varbūt Rumāniju un Bulgāriju, bet arī tās valstis, kas ir krietni tālāk. Uztraukums nozīmē, ka šīs valstis zināmā mērā uzņemas atbildību kolektīvās aizsardzības ietvaros rīkoties, ja tas ir nepieciešams."
Tāpat vēstnieks intervijā norādīja, ka, salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju, Latvijā NATO spēku sastāvs ir "visraibākais", kas ir pozitīvs faktors, jo "jebkurš agresors saprot, ka, šobrīd uzbrūkot Latvijai - domāju, tas nenotiks, bet vienkārši iedomājoties to - tas uzbruktu vienlaicīgi Spānijai, Itālijai, Kanādai, Polijai, Albānijai, Slovēnijai, Slovākijai un drīz arī Čehijai, jo čehi arī taisās izvietot savus spēkus šeit".
Daiga
Sv
Tims