Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Ir laiks izbeigt mūžīgo gaušanos

Latvijā dzīves līmenis pēdējos gados pieaug. Lūk, pāris pierādījumu – sarūk bezdarbs, palielinās cilvēku vidējie ienākumi, samazinās vides piesārņojums un pieaug to cilvēku skaits, kuri ieguvuši augstāko izglītību.

Tātad "dzīve iet uz augšu!", kā teiktu apmierināts letiņš sarunā ar draugu. Tomēr cilvēku noskaņojuma līkne spītīgi stāv uz vietas – rocības pieaugums nenozīmē, ka kļūstam apmierinātāki ar dzīvi. Sūdzēšanās un neapmierinātības fenomens ir spēcīgi iedzinis saknes Latvijas iedzīvotāju apziņā.

Nepārprotiet – es neapgalvoju, ka mūsu valstī viss ir lieliski. Tomēr tendence fokusēties uz nesasniegto, neiegūto un neizdarīto sabiedrībā ir nomācoši liela.

Nesen Ferratum Bank indeksa pētījumā apkopojām un salīdzinājām vairākus sociālekonomiskos datus, kas atspoguļo Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu. Būtiskākais secinājums – apmierinātība ar dzīves līmeni iedzīvotāju vidū ir labākajā gadījumā nemainīga. 

Cilvēki aizņemtības vai kādu citu personisku iemeslu dēļ nepamana apkārt notiekošās pozitīvās pārmaiņas, pieturoties pie stindzinošajām mantotajām stigmām − nesapriecāties par agru vai par daudz. Drāmas terapeite Kristīne Rudzinska šo paradoksu skaidro ar emocionālo un fizisko pārslodzi, nepārliecinātību par drošību, par rītdienu un par pieņemto lēmumu pareizību ilgtermiņā. Daļa sabiedrības vainu saredz politiskajā un valsts pārvaldes neapmierinošajā sniegumā un koruptīva rakstura skandālos.

Mēģinot iespējami objektīvi paraudzīties uz to, kur esam šobrīd un kur bijām pirms gadiem divdesmit, jāsecina, ka ir sperti lieli soļi uz priekšu. Taču saskaņā ar Our World in Data aptaujām Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir vienā līmenī ar Baltkrievijas, Krievijas, Nigērijas, Lībijas un Mongolijas iedzīvotāju līmeni. Mēs, Latvijas iedzīvotāji, esam neapmierinātāki par Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem.

Man šķiet, ka šis vērtējums ir nevis objektīvu apstākļu diktēts, bet gan emocionāla pozīcija, mentalitāte. Iespējams, ka tas ir stāsts par augstajām ekspektācijām, kas nav piepildījušās. Un mēs bieži grēkojam, neizdošanās gadījumā primāri rādot ar pirkstu uz citiem. Sabiedrībā populārā norāde, ka pie visa vainīgi politiķi, vismaz manā izpratnē nav pietiekami izsmeļoša atbilde.

Manuprāt, skaidrojums tomēr slēpjas vispāratzītajā "čakarēšanas" kultūrā.

Mūs "čakarē" elite, bet mēs "čakarējam" cits citu – būvnieki un automehāniķi "čakarē" savus klientus, klienti "čakarē" apdrošinātājus un otrādi, garantijas servisa sniedzēji arī visus "čakarē". Un tādā "čakarēšanas aplī" mēs dzīvojam. 

Ja kādam šo apli izdosies pārraut – politiķim vai nepolitiķim –, domāju, ka dzīvosim daudz labākā un apmierinātākā sabiedrībā. Tad arī, domājams, beidzot izdosies pārāk nefokusēties uz to, ko nevaram dabūt, bet priecāties par to, kas ir. Aicinu tikai šo "priecāties par to, kas ir" nejaukt ar "priecāšanos par mazumiņu". Aicinu arī uz domāšanas un rīcības paradigmas maiņu, lai fokusētos uz rezultātu. Esmu pārliecināts, ka tas atstās pozitīvu ietekmi uz visiem sabiedriski politiskajiem procesiem.

Top komentāri

psp
p
Primitīvs raksts! "Ferratum Bank indeksa pētījumā" kopš kura laika ātro kredītu kompānija ir domnīca? kretīnisms tālāk seko... . ..Būtiskākais secinājums – apmierinātība ar dzīves līmeni iedzīvotāju vidū ir labākajā gadījumā nemainīga". dah! tas tāpēc, ka Latvijā ir ekonomiskā stagnācija kopš 2007.gada. "mēs vienu otru čakarējam" . Lai vinš runā par sevi un savu loan šarking biznesu. Neviens mani piemēram nečakarē. Un Latvija IR tuvāk Ukrainai un Moldāvijai dzīves līmenī, nekā tā ir Šveicei vai Austrijai.
viesis
v
Runājot par apmierinātību un gaušanos, vienmēr un visos laikos ir bijusi gan viens, gan otrs. Arī "sliktajos padomju laikos", bija cilvēki, kas bija ar visu apmierināti, un vēl tagad nožēlo PSRS sabrukumu, tā, ka tas, ka kāds ir apmierināts ar visu, neko nenozīmē, un vismazāk to, ka apmierinātiem būtu jābūt visiem. Svarīga ir proporcija. Cik var saprast no dažādām aptaujām, apmierināti ar Latvijas situāciju ir kāda trešā daļa iedzīvotāju. Tas tomēr ir par maz stabilai valstij. Un pateikt, ka divas trešdaļas gaužas nezin par ko un nekā nesaprot, tas tomēr ir stipri aprobežots viedoklis. Drīzāk problēma ir tajā, ka Latvija kā valsts ir pārāk problemātiska, un to pierāda daudzi objektīvi rādītāji, tā, ka lielākajai daļai iedzīvotāju nav nekāda pamata būt apmierinātiem un pozitīvi noskaņotiem. Attiecībā uz dzīves līmeņa paaugstināšanos- ja cilvēkam pie 100 eiro pieliek 10, viņa iekrājumi ir auguši par 10%, bet vai tāpēc viņš ir kļuvis bagāts?...….
linda
l
ŠITĀ IR DIENAS VIZBEKAUNĪGĀKĀ PUBLIKĀCIJA! Kā var AUGĻOTĀJU firmas prezidents, kurš pārtiek no ātro kreditu aizdevumiem nabadzīgākajam Latvijas slānim, kaut ko tādu muldēt. Artis Bērzinš sen ASV, vai Norvēģijā, vai Vācijā sēdētu federālā cietumā
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Diena pēc budžeta pieņemšanas

Mums ir politiskā vide, kurā budžeta pieņemšana allaž ir bijusi kā atskaites punkts brīdim, pēc kura valdošā koalīcija var nedaudz atslābināt disciplīnas rāmjus, jo ir pārvarēts katrai valdībai kr...

"Pareizie" un "nepareizie"(1)

Veidi, kā tiek atlasīti augstos valsts amatos apstiprināmie, un arī jezga ap šo procesu vienmēr piesaista īpašu uzmanību. Pavisam nesen piedzīvojām seriālu, ko varētu raksturot gluži kā ceļa izbūvi...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē