Vēl vairāk – šī skaidrība jānostiprina normatīvajos aktos kā ikgadējas saistības, lai neatkarīgi no tā, kurš vēlākajos gados būs pie varas, mums visiem būtu drošība, ka ceļu vajadzībām nepieciešamais finansējums būs paredzēts ikgadējā budžetā.
Te būtiski piebilst, ka ceļu stāvoklis un finansējuma trūkums tā uzlabošanai satrauc ne tikai ceļu būvētājus un remontētājus. Varbūt pat vairāk par tiem – ikvienu šīs satiksmes infrastruktūras lietotāju – auto, moto un velo braucējus, gājējus, arī sabiedriskā transporta lietotājus. Laba ceļu infrastruktūra ir arī viens no daudzajiem līdzekļiem, kā atturēt no aizbraukšanas mūsu jauno paaudzi – ja būs labi ceļi, varēs braukt mācīties un strādāt uz kādu no lielajām pilsētām un pēc tam arī atgriezties mājās, bet, ja nebūs ceļu, – aizbrauks gan, bet uz neatgriešanos.
Līdz ar to šobrīd pie varas esošajiem ir liela atbildība ne tikai par to, kas notiek šodien, bet arī par valsts un tās iedzīvotāju nākotni.
Atbild Andris Bērziņš Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs:
Beidzoties ES fondu finansējumam, kas gadiem ilgi ir turējis nozari virs ūdens, 2020. gadā valsts budžetā izveidosies aptuveni 200 miljonu eiro iztrūkums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Lai gan premjers 12. februārī intervijā Latvijas Radio mierināja autobraucējus, ka "šobrīd risinājuma beigu fāzē ir jautājums par to, ka 2020. gadā rodas robs, jo beidzas Eiropas struktūrfondi" un "mēs faktiski risinājumu esam atraduši", joprojām nekas neliecina, ka tas beidzot ir atrasts.
Spēkā ir likums Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, un tajā "robs" turpina eksistēt, bet premjers nesola grozījumus valsts budžetā, lai "robu" ceļu finansēšanā aizpildītu.
Tāpēc jautājums par to, kas 2020. gadā notiks ar ceļu finansējumu, joprojām ir neatbildēts un rada draudīgas priekšnojautas.
ļuļa
Vadims Kislovs
kamanu ceļš