OIK sistēmas idejiskais pamats ir valsts energoneatkarība un zaļā ideja, bet galvenā dīvaino shēmu pamatproblēma – absolūts ierobežojošā rāmja un atbalsta apjoma principu trūkums izredzētajiem uzņēmumiem, radot aizdomas par vienu no lielākajām politiskā piesegā īstenotajām afērām neatkarīgās Latvijas laikā. Tiek pieļauts, ka nelikumības turpinājušās gadiem bez reālas kontroles pār to vai "izredzētie uzņēmumi" faktiski pildījuši atbalsta nosacījumus. Formālisms ar aizdomām par apzinātu rīcību.
Atbild ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība):
Pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta (MK) noteikumu prasībām, Ekonomikas ministrija (EM) veic apjomīgu auditu sēriju, lai analizētu un vērtētu visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību un pieņemto lēmumu leģitimitāti. Kā minēts, pirmšķietami secināts, ka nav ievērota virkne spēkā esošu prasību, kas jāizpilda, lai pieslēgtu elektrostacijas sadales tīklam. Tomēr, lai pieņemtu tiesiski izsvērtus lēmumus – gan par atbildības uzņemšanos, gan par iespējamo atļauju anulēšanu - patlaban notiek šādas pārbaudes:
EM veic pārbaudes 37 stacijās, kas ir uzsākušas darbību ar pazeminātu jaudu – par pirmajiem rezultātiem ziņosim decembra beigās;
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un AS Sadales tīkls veic pieslēguma izveidošanas kārtības auditu;
EM strādā pie MK noteikumu grozījumiem, nosakot termiņu obligātā iepirkuma uzsākšanai, uzstādāmās jaudas minimālā sliekšņa noteikšanu, ražošanas kvotas ierobežojumus, kā arī paplašinot regulējumu staciju kontrolē;
AS Enerģijas publiskais tirgotājs sadarbībā ar EM 2018. gada pirmajā pusgadā plāno īstenot vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu;
Tiks īstenots neatkarīgs ministrijas faktiskās rīcības izvērtējums, kā arī sistēmas izvērtējums no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa.
Visu minēto pārbaužu rezultāti sniegs vispusīgu un neatkarīgu ekspertīzi, kas ļaus pieņemt tiesiskus lēmumus un pilnvērtīgi vērtēt visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību.
Nepieciešamības gadījumā noteikti tiks piesaistītas arī tiesībsargājošās iestādes, kas jau šobrīd konkrētu gadījumu izpētē uz aizdomu pamata par krāpnieciskām darbībām, ir piesaistītas.
Esmu cieti pārliecināts, ka valsts atbalsta piešķiršanai komersantiem un to kontrolei jābūt absolūti caurspīdīgam procesam.
Mana prioritāte elektroenerģijas sektorā kopš stāšanās ekonomikas ministra amatā ir elektroenerģijas izmaksu samazināšana. Tieši uzņēmēju konkurētspējas stiprināšanai un iedzīvotāju izdevumu samazināšanai kritiski svarīgi bija rast risinājumus OIK samazinājumam. Un tas ir izdevies, nupat valdībai apstiprinot EM piedāvājumu samazināt atbalstu Latvenergo TEC stacijām, kā rezultātā jau no nākamā gada samazināsies maksājumi par elektroenerģiju gan lielākajai daļai mājsaimniecību, gan uzņēmumu. Jāmin arī EM līdz šim radītie risinājumi OIK izmaksu mazināšanai - OIK diferenciācija, kas stāsies spēkā no nākamā gada, kā arī daļēja OIK kompensācija energoietilpīgiem uzņēmumiem. Visi šie pasākumi samazinās OIK ietekmi un ļaus daļai uzņēmumu, kuriem elektroenerģija ir būtiska izmaksu sastāvdaļa, atgūt konkurētspēju Baltijā un tuvoties Skandināvijas izmaksu līmenim.
Latvietis
Ints
Calmans