Levits uzsvēra, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā Znotiņai ir ļoti laba starptautiska reputācija. Šajā jomā Latvijai bija lielas problēmas ar reputāciju, ko Znotiņa palīdzēja sakārtot, tāpēc Saeimas lēmums "nav labs signāls".
Politiķis atzina, ka Saeima varēja šādu lēmumu par Znotiņu pieņemt, bet "tas nebija tas gudrākais lēmums". Prezidents uzsvēra, ka konkursā uzvarējuša kandidāta noraidīšanai Saeimai ir jābūt labiem argumentiem, kāpēc pretendents tiek noraidīts, taču Znotiņas gadījumā prezidents tādus nesaklausīja.
Viņš atzīmēja, ka situācija ir līdzīga kā ar Satversmes tiesas bijušās vadītājas Sanitas Osipovas noraidīšanu, viņai kandidējot uz Augstākās tiesas tiesneša amatu.
Kā ziņots, Saeima 16.jūnijā noraidīja Znotiņas kandidatūru FID priekšnieces amatam. "Pret" balsoja 41 deputāts, atturējās četri, "par" bija 33 parlamentārieši un balsojumā nepiedalījās trīs deputāti no klātesošajiem. Znotiņas kandidatūra tika noraidīta pamatā ar "Konservatīvo", Nacionālās apvienības un "Saskaņas" balsīm.
Znotiņa uzvarēja Valsts kancelejas rīkotajā FID priekšnieka atlases konkursā. Valdība 31.maijā atbalstīja viņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu. Pēc tam arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja Znotiņas kandidatūru.