Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, piektdien valsts pirmā amatpersona sazinājās Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktoru, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāju Jāni Kloviņu un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošo pētnieku Kasparu Tāru, lai noskaidrotu, kāda ir situāciju ar aktuālajiem pētījumiem Covid-19 uzveikšanā.
Levits pateicās zinātniekiem, kuri šajos sarežģītajos apstākļos turpina darbu un aktīvi strādā pie risinājumiem sabiedrības labā. Viņš pauda gandarījumu, ka latviešu zinātnieki jau ir izstrādājuši pirmos vakcīnas kandidātus, ko testēs Šveices partneru laboratorijās. Latvijā strādā divas pētniecības grupas no 70 grupām, kas pasaulē nodarbojas ar vakcīnas izstrādi.
Pārrunājot aktuālo situāciju, tika atzīmēts, cik liela nozīme ir vīrusa genoma atšifrēšanas ar sekvenēšanas metodi. Tā dod iespēju novērtēt aktuālo situāciju, tieši Latvijai raksturīgās vīrusa mutācijas un izplatības ceļus, ļaujot optimāli pieņemt lēmumus iedzīvotāju veselības saglabāšanai.
Patlaban sekvenētie 25 paraugi uzrāda jau vismaz 12 Latvijai unikālas vīrusa mutācijas un vismaz četrus ceļus, kā vīruss ienācis valstī. Levits uzsvēra, ka augsti novērtē iepriekšējos ieguldījumus zinātnē, kas patlaban ļauj Latvijas zinātniekiem darboties pasaules labāko zinātnieku līmenī un radīt nākotnē nepieciešamus risinājumus.
Zinātnieki norādīja, ka ar esošo situāciju var nākties sadzīvot gadiem un būs jāpielāgojas. Valsts prezidents uzsvēra, ka nepieciešama kvalitatīva pētniecības platforma, kas gan risinātu esošās situācijas izraisītās problēmas, gan sagatavotu mūsu sabiedrību nākotnes izaicinājumiem.
Kloviņš norādīja, ka zinātnieki jau apkopo idejas un risinājumus, kas tuvākajā laikā varētu uzlabot situāciju valstī.
LETA jau vēstīja, ka Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, pētot Latvijā sastopamo SARS-CoV-2 vīrusu genomus, noskaidrojuši, ka Latvijā sastopamie Covid-19 vīrusi ir ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija, bet Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā ir atklātas arī vairākas unikālas mutācijas, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Monta Ustinova, reaģējot uz Covid-19 infekcijas uzliesmojumu, centra zinātnieki sadarbībā ar diagnostikas laboratorijām, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), SIA Latvia MGI Tech un vairākām universitātēm Latvijā sāka veikt SARS-CoV-2 vīrusa genoma izpēti, izmantojot sekvencēšanas tehnoloģijas.
Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki ir veikuši 35 vīrusa paraugu sekvencēšanu jeb visa ģenētiskā materiāla nolasīšanas analīzi, iegūstot Baltijas valstīs pirmos šāda veida datus. Vīrusa genoma izpētē tiek izmantoti bioloģiskie paraugi, kas ir iepriekš iegūti infekcijas apstiprināšanai diagnostikas laboratorijās - Latvijas Infektoloģijas centrā, Gulbja laboratorijā un Centrālajā laboratorijā.
Līdz šim zinātniekiem esot izdevies identificēt vairākas unikālas mutācijas Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē.
Zinātnieki uzskata, ka pētījuma laikā iegūtā informācija par vīrusa mainību un mutāciju biežumu dos iespēju analizēt identificēto SARS-CoV-2 variantu saistību ar saslimšanas smaguma pakāpi un terapijas efektivitāti, turklāt tā varot turpmāk tikt izmantota arī vakcīnas izstrādē.
Iegūtās vīrusa sekvences ir iesniegtas starptautiskajā atvērtajā datubāzē Nextstrain, kur katru dienu tiek apkopota aktuālā informācija par vīrusa epidemioloģiju visā pasaulē. Šajā datubāzē publicētā informācija, kas ir balstīta uz globāliem datiem par vīrusa ģenētisko kodu, liecina, ka Latvijā sastopamie vīrusi ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija. Zinātnieki uzskata, ka iegūtie rezultāti varēs drīzumā tikt izmantoti arī epidemioloģiskajā izmeklēšanā, ko veic SPKC.
Kā uzskata pētnieki, pētījuma rezultāti sniegs papildus informāciju par vīrusa mainību Latvijā un pasaulē, ļaus padziļināti izvērtēt vīrusa izplatības ceļus, uzlabot infekcijas apkarošanas pasākumu efektivitāti, un potenciāli palielinās ārstēšanas iespējas COVID-19 pacientiem.
Sadarbojoties ar zinātniekiem Rīgas Stradiņa universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Universitātē un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā BIOR, ir uzsākta arī atvērtas Covid-19 izpētes platformas izveide.
Izpētes platformas ietvaros tiks nodrošināta savlaicīga pacientu bioloģisko paraugu iegūšana, kontrolēta uzglabāšana un analīze. Tā apkopos gan vīrusa genoma datus, gan epidemioloģisko un klīnisko informāciju par Covid-19 pacientiem Latvijā, kas būs pieejama gan zinātniekiem, gan arī medicīniskajā aprūpē un infekciju apkarošanā iesaistīto institūciju pārstāvjiem. Tās mērķis ir apvienot spēkus, zināšanas un datus veiksmīgai vīrusa apkarošanai Latvijā tūlīt un nodrošināt iespēju labāk sagatavoties potenciāliem nākotnes uzliesmojumiem gan Latvijā, gan pasaulē, uzsvēra centrs.
Krējums Saldais
ļuļa
ha-ha-ha