LOSP valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka pļaujas darbiem iekavējoties, lopbarības kvalitāte būs sliktāka, kā rezultātā saimniekiem būs nepieciešams barībai pievienot papildu piedevas, kam būs nepieciešami papildu līdzekļi, palielinot lopbarības pašizmaksu.
Viņš minēja, ka ne visās lietavu piemeklētajās teritorijās lauki ir applūduši, bet tie tāpat ir pārlieku mitri, kas ierobežo to pļaušanu.
Ar traktoru uzbraucot uz mitriem zālājiem paliek risas, kā rezultātā šajās vietās nebūs iespējams šogad veikt otros un trešos pļāvumus. Savukārt gaidot, kamēr zālāji izžūs, būs ietekmēta lopbarības kvalitāte.
Tomēr Gūtmanis atzīmēja, ka vietām lietavu ietekmētajos reģionos saimnieki jau mēģina lopbarību iegūt, tostarp augstākās vietās, kas nav tik būtiski applūdušas.
LOSP valdes priekšsēdētājs akcentēja, ka plūdi un lietavas Vidzemē, Latgalē un Latvijas vidusdaļā ietekmēs gandrīz jebkuru saimniecību un problēmas būs arī graudaugu audzētājiem, kā arī slikta situācija patlaban ir pupu un biešu audzētājiem. Savukārt Kurzemē saimniekus būtiskās lietavas nav ietekmējušas, tāpēc situācija nebūs tik slikta.
Tāpat biedrībā "Zemnieku saeima" aģentūru LETA informēja, ka mitrie un vēsie laikapstākļi pavasarī un vasaras sākumā ir ietekmējuši lopbarības ievākšanu. Lielā daļā Latvijas saimniecību joprojām nav veikts pirmais zālāju pļāvums lopbarības sagatavošanai, kas parasti notiek maija izskaņā, kā rezultātā ražas apjoms šogad varētu būt labs, bet varētu pasliktināties lopbarības kvalitāte.
Kā skaidro "Zemnieku saeimu" pārstāvošās saimniecības, lopbarības ievākšana no mitriem laukiem ar smago tehniku var negatīvi ietekmēt zālājus nākamajiem pļāvumiem, kā rezultātā nākamie zālāju pļāvumi saimniecībās būs nevienmērīgi.
Pirmais zālāju pļāvums ir aizkavējies par vismaz trim nedēļām. Ir dažas mazās saimniecības, kurām pirmo pļāvumu ir izdevies veikt, bet lielās saimniecības to joprojām nav izdarījušas un lopbarības sagatavošanai būtiski būs turpmākie vasaras laikapstākļi, norāda biedrībā, piebilstot, ja laikapstākļi būs labvēlīgi, tad saimniecības, iespējams, lopbarību varēs saražot pašas un nebūs nepieciešams ieguldīt papildu līdzekļus.
Tomēr lopbarības ievākšana un ražošana turpināsies visu vasaru, kā arī rudenī, un ražas apjomus un kvalitāti būs iespējams novērtēt tikai vēlāk.
AS "Pampāļi" vadītājs un biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko norāda, ka saimniecībā zālāja augstums šobrīd sasniedz 80 centimetrus, bet parasti pirmo pļāvumu veic pie 40 centimetru augstuma. Tāpēc pirmā pļāvuma ražība būs divas reizes lielāka nekā pērn, bet lopbarības kvalitāte varētu samazināties, jo zālājs varētu nebūt pietiekami apvītināts, kā arī lopbarībai nedrīkst būt augsts ūdens saturs.
Tomēr biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsvēra, ka pērn zālāju un kukurūzas raža, ko izmanto lopbarībā, bija ļoti laba, tāpēc lielākajai daļai saimniecību ir palikuši pietiekami lopbarības krājumi, kurus varēs izmantot arī šogad un lopbarība saimniekiem, visticamāk, neaptrūksies.
LOSP ir biedrība, kas apvieno vairāk nekā 50 valsts mēroga ražotāju un pārstrādātāju nevalstiskās organizācijas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un visus ražošanas sektorus. Organizācija formulē vienotu lauksaimnieku viedokli ražotāju interešu aizstāvībai un tālākām sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, kā arī citiem sadarbības partneriem.
Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.