Nepieciešamās digitālās prasmes ietver profesionālās prasmes, kas mums nepieciešamas darba vidē, paturot prātā, ka lielā daļā profesiju nākotnē nevarēs iztikt bez šīm prasmēm, kā arī ņemot vērā, ka, mainoties tendencēm visā pasaulē, nebūs iespējams visu mūžu strādāt vienā profesijā. Lai arī nākotnē saglabātu konkurētspēju, nepieciešams apgūt nevis kādu konkrētu moderno tehnoloģiju risinājumu, bet attīstīt pēc iespējas plašākas digitālās kompetences. Līdztekus profesionālajām prasmēm jāpilnveido arī ikdienas prasmes, kas saistītas ar valsts pakalpojumu saņemšanu, rēķinu apmaksu veikšanu un ir nepieciešamas gandrīz ikvienam iedzīvotājam.
Digitālo prasmju attīstība ietver arī mūsu zināšanas par drošību digitālajā vidē – kritisku pieeju informācijas, satura un digitālo tehnoloģiju izvēlē, drošu paroļu pārvaldīšanu un citus aspektus. XXI gadsimtā, kad lielu darba apjomu veicam, izmantojot tiešsaistes pakalpojumus, katram lietotājam jāspēj pilnībā pārvaldīt savus profilus dažādās vietnēs un platformās. Lai to varētu, vispirms katram būtu jāspēj atbildēt uz jautājumu, cik dažādu kontu man ir, cik platformās esmu reģistrējies, kādus datus esmu atļāvis izmantot reģistrējoties? Man ir aptuveni 200 kontu dažādās vietnēs un platformās, un katram nepieciešama attiecīga pārvaldība, piemēram, izmantojot uzticamu paroļu pārvaldnieku. Ir būtiski stiprināt izpratni par to, ka digitālajā laikmetā jēdziens «bezmaksas pakalpojums» ir nosacīts, jo arī par šķietamām bezmaksas lietām mēs maksājam ar saviem datiem. Būtiski spēt identificēt neuzticamus pakalpojumus un izmantot uzticamus, kuros tiek nodrošināta personas datu aizsardzība.
Runājot par profesionālajām digitālajām prasmēm, jāņem vērā, ka to profesiju skaits, kurās nav nepieciešamas šīs prasmes, samazinās. Darba devēji vēlas būt konkurētspējīgi, tātad efektīvāki, un digitālo sistēmu lietošana var sekmēt gan laika, gan citu resursu optimizāciju. Covid-19 pandēmijas periods to spilgti apliecināja.
Jaunas lietas, tostarp viedierīces, daļā sabiedrības vienmēr raisīs neuzticību, īpaši gados vecākajos iedzīvotājos, tāpēc labie piemēri un dalīšanās prasmēs ir īpaši svarīga. Vislabāk, ja šis pozitīvais piemērs nāk no tās pašas vecuma grupas cilvēkiem, jo tas sekmē uzticēšanos. Jaunieši digitālās lietas pieņem daudz ātrāk nekā vecākā paaudze, taču, ja seniori redz, ka citi viņu vienaudži ir spējuši pilnveidot digitālās prasmes, tas rada viņos papildu motivāciju un drošības sajūtu.