Mūsu valstī ir liels šādu uzņēmumu ar apgrozījumu līdz 2 miljoniem eiro gadā un līdz 10 darbiniekiem īpatsvars, tas sasniedz aptuveni 80 procentus no visiem uzņēmumiem. Tagad, kad atkal esam attīstības fāzē, mazie uzņēmumi bieži vien smagāk nekā lielie izjūt problēmas, kas radušās jaunajā situācijā, tomēr to darbības normalizēšana ir nozīmīga visas tautsaimniecības atveseļošanai.
Pašlaik ir izveidojusies savdabīga situācija - pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem aug, pasūtījumi ir, darba it kā netrūkst. Taču vienlaikus strauji aug izmaksas. Darba tirgū trūkst darbinieku, un, lai viņus piesaistītu, nākas palielināt darba samaksu. Būtiski aug energoresursu – elektroenerģijas, gāzes, degvielas cenas. Palielinās arī izejvielu cenas. Daudziem uzņēmumiem, kas pandēmijas laikā strādāja izdzīvošanas un vispārējas taupības režīmā, tagad pienācis laiks modernizēt ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, iegādāties jaunas iekārtas.
Redzams, ka lielai daļai mazo uzņēmumu akūti trūkst apgrozāmo līdzekļu un uzņēmumi stagnē. Ražojošajiem uzņēmumiem arī jārēķinās, ka jau pavisam drīz izejvielas maksās vēl dārgāk, tāpēc būtu izdevīgi tās iegādāties ilgākam laikam tagad un veidot uzkrājumus. Tiem, kas izejvielas iepirks tagad, kad cenas ir zemākas, vēlāk šāda rīcība atmaksāsies. Arī piegādes termiņi pandēmijas rezultātā ir kļuvuši ilgāki un, iespējams, turpinās palielināties, tāpēc jāveido lielākas rezerves. Lai to izdarītu, daļai uzņēmumu nepieciešams palielināt noliktavu platības. Jebkurā gadījumā ne tikai pieaug izdevumi, bet papildus tiek iesaldēti apgrozāmie līdzekļi un to trūkst.
Protams, ka šāda situācija liek meklēt iespējas aizņemties. Taču Latvijā mazie uzņēmumi pret aizdevumiem vienmēr ir bijuši piesardzīgi – tie nemīl iet pie bankām, kur nu vēl pie alternatīvajiem finansētājiem, bet līdz pēdējam cenšas iztikt ar pašu finansējumu.
Ko šādos apstākļos mazie uzņēmumi var darīt? Pirmkārt, tie jau ir aktivizējušies savas darbības efektivizēšanā un interesējas par finansējuma piesaisti dažādiem uzlabojumiem, sākot ar vienkāršu neefektīvā apgaismojuma nomaiņu pret LED spuldzēm, saules paneļu uzstādīšanu un ēku siltināšanu, lai samazinātu tēriņus par apkuri. Var teikt, ka pandēmija ir aktualizējusi Zaļo kursu – ja ilgāku laiku to uztvēra par kārtējo kampaņu, kas tāpat reiz beigsies pati no sevis, vai vismaz par Latvijas mazajam biznesam neaktuālu, tad tagad redzams, ka daudzi tajā paredzētie pasākumi uzņēmumiem jāievieš, jo tiem būs atdeve.
Otrkārt, arī finanšu sektors reaģē uz jauno situāciju, bankas jau piedāvā aizdevumus ar zemākām likmēm pasākumiem, kuru īstenošana uzņēmumiem ļaus ekonomēt resursus. Līdzīgi rīkojas arī alternatīvie kreditētāji, tajā skaitā mēs, “Noviti Finance”, sadarbībā ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) piedāvāsim līdzīgus produktus. Latvijā “Attīstības finanšu institūcija Altum” atšķirībā no līdzīgas iestādes Lietuvā nesadarbojas ar alternatīvajiem finansētājiem, tāpēc atbalsta pasākumus nākas īstenot “pa tiešo”.
Mazo uzņēmumu situācija nav vienkārša, un jaunie izaicinājumi ir nopietni. Taču arī celt paniku pašlaik būtu nevietā, jo līdzīgas situācijas jau ir bijušas un nav nekas neredzēts. Problēmas ir iespējams pārvarēt, taču nepieciešama gan pašu uzņēmumu iniciatīva un rūpīgs darbs, gan pārdomāts valsts atbalsts, gan sadarbība ar partneriem, kam savukārt uzņēmumiem, kuros bieži vien īpašnieks ir arī vienīgais darbinieks, jāpiedāvā iespējami vienkārši, saprotami noteikumi, kā bez liekas birokrātijas iegūt darbībai un attīstībai nepieciešamo finansējumu.