Viņa gan atzina, ka grūtībām izveidot budžetu ir arī vairāki objektīvi iemesli, piemēram, minimālās algas kāpums, deinstitucionalizācijas projekts, procentmaksājumi par kredītiem un citi aspekti.
Atšķirībā no Rēzeknes, citas pašvaldības ar šo uzdevumu tiek galā, piebilda Bērziņa.
Runājot par Rēzekni, Bērziņa atgādināja, ka valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu varētu tikt skatīts tuvāko divu nedēļu laikā.
"Ja būs jauna situācija, mums nepieciešams vērtēt, kāds ir iedzīvotājiem labākais risinājums konkrētajā situācijā. Ja viss notiek bez aizķeršanās, tad Saeimā tam būs nepieciešamas divas līdz trīs nedēļas. Plāns varētu būt gatavs marta beigās vai aprīļa sākumā," klāstīja Bērziņa.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas. Intervijā Latvijas Televīzijai Bērziņa iepriekš papildinājusi, ka tiek vērtētas abas divas turpmākās situācijas atrisināšanas iespējas - gan iespēja uzticēt Rēzeknes vadību speciālistu administrācijai līdz pat nākamajām pašvaldību vēlēšanām pēc ilgāk nekā gada, gan iespēja tomēr rīkot arī ārkārtas vēlēšanas.
Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.
Bērziņa arī aicinājusi prokuratūru izvērtēt Rēzeknes deputātu rīcību, nepieņemot pašvaldības budžetu.