Kā aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš, Latvijas atbildīgās iestādes ir izstrādājušas algoritmus rīcībai radioaktīvā piesārņojuma gadījumā.
Ierēdnis atzina, ka ļoti daudz ir atkarīgs no attāluma no Latvijas, kurā noticis incidents un ir konstatēts radioaktīvais avots. Ziņojumā ir izvērtētas gan situācijas, kad tas ir pietiekami tālu un nerada bīstamību Latvijai, gan arī tādas, kad radioaktīvā piesārņojuma avots ir tuvu Latvijas robežai, piemēram, Baltkrievijā esošā atomelektrostacija, kas no Latvijas robežas atrodas aptuveni 110 kilometrus.
Ja šajā vietā tiek konstatēts radioaktīvs piesārņojums, pastāv iespēja, ka tas kaut kādā apjomā var sasniegt Latviju. Radiācijas drošības centrs veic monitoringu un atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem, modelē iespējamību, kādā piesārņojums var sasniegt mūsu valsti un radīt apdraudējumu.
Ja šāda iespēja tiek konstatēta, iedzīvotāji tikšot brīdināti, kā arī tikšot sniegta informācija par turpmāko rīcību, piemēram, nepieciešamību palikt mājās.
Ķēniņš uzsvēra, ka atkarībā no piesārņojuma avota atrašanā vietas, monitoringa un konkrētiem apstākļiem, Latvijai būs pietiekami daudz laika reaģēt un brīdināt iedzīvotājus.
Viņš atzina, ka Latvijā ir notikušas mācības, lai pārbaudītu šajā sistēmā ietilpstošo iestāžu gatavību rīcībai. Visticamāk tādas notiks arī nākotnē.
Savukārt, runājot par iespējamo rīcību atomkara situācijā, Ķēniņš norādīja, ka tas esot Aizsardzības ministrijas kompetencē. Bet arī šādā situācijā esot izstrādāti rīcības algoritmi.
Amatpersona atzina, ka šobrīd ir skaidrs rīcības plāns civilā apdraudējuma gadījumos, un Latvija tiktu ar tiem galā. Taču esot identificētas atsevišķas lietas, kas esot pilnveidojamas un uzlabojamas un pie tā tiekot strādāts.