Politiķe pauda gandarījumu par Baltijas Asamblejas un Baltijas Padomes pēdējos gados paveikto, izceļot pragmatisko pieeju un koncentrēšanos uz mūsu valstu praktiskās sadarbības prioritātēm - drošību un aizsardzību, enerģētiku, transportu un veselības aprūpi, aģentūru LETA informēja Saeima Preses dienestā.
Mūrniece pauda gandarījumu par NATO spēku klātbūtni reģionā, uzsverot, ka aliansei ir jāturpina stiprināt kaujas spējas Baltijā, īpaši gaisa un jūras telpā. Arī pašām Baltijas valstīm priekšā neatlaidīgs darbs militāro aizsardzības spēju stiprināšanā. Vēl ciešāk jāintegrē un jāsinhronizē Baltijas valstu aizsardzības politikas. Vienlīdz svarīgs ir iedzīvotāju atbalsts un iespējami plaša sabiedrības iesaiste valstu aizsardzībā, atzīmēja politiķe.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka iedzīvotāji šodien daudz labāk spēj atšifrēt un neļauties Kremļa informatīvā kara uzbrukumiem. Cīņā pret hibrīdapdraudējumu jāturpina sadarbība gan Baltijas un Ziemeļvalstu, gan NATO un Eiropas Savienības līmenī.
Runājot par enerģētikas drošību un kopīgajiem transporta projektiem, Mūrniece sacīja, ka "Rail Baltica" ir nozīmīgs projekts gan Baltijas valstīm, gan visai Eiropai. Tāpēc ir svarīgi, lai nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvarā šim projektam tiktu nodrošināts finansējums.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja Baltijas valstu lomu atbalstā Austrumu partnerībai un aicināja Baltijas Asambleju un Ziemeļu Padomi turpināt līdzšinējo labo sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm.
Mūrniece tikās arī ar Igaunijas Valsts prezidenti Kersti Kaljulaidu, Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Eiki Nestoru un Lietuvas parlamenta priekšsēdētāju Viktoru Pranckieti. Sarunās izskanēja stingrs atbalsts sadarbībai drošības, enerģētikas un transporta jomās, kā arī Austrumu partnerībai. Mūrniece uzsvēra, ka Austrumu partnerības samitā svarīgi stiprināt praktisko sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm.
Saeimas priekšsēdētāja 9. un 10.novembrī Tallinā piedalās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas starpparlamentu sadarbības institūcijas - Baltijas Asamblejas - 36.sesijā.
Baltijas Asambleja izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
Pavalsts Likvidētais
reptilis
Latvietis