Latvija vēlas sākt sarunas ar ASV par bruņoto spēku kontingenta iespējamu izvietošanu Latvijā pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par daļēju karaspēka izvešanu no Vācijas. Kā uzsver Pabriks, ir svarīgi saglabāt ievērojamu ASV spēku klātbūtni NATO austrumu robežas tuvumā, tāpēc Latvija ir gatava daļu no ASV kontingenta karavīriem uzņemt pie sevis, sedzot arī ar to saistītās izmaksas.
Viņš stāsta, ka, vērojot izmaiņas globālajā politikā un rūpējoties, lai Baltijas reģions un pārējā Eiropa arī turpmāk būtu drošībā, ir būtiski stiprināt transatlantisko saikni gan NATO, gan Eiropas Savienības ietvaros.
"Baltā nama paziņojums par zināmu ASV karaspēka samazināšanu Vācijā, no mana personīgā viedokļa raugoties, nav pārāk pozitīvs. Ja mēs kā NATO robežvalsts skatāmies uz Ziemeļeiropas reģionu, tad mūsu izpratnē ir vajadzīga vēl lielāka ASV spēku klātbūtne Eiropā," pauž aizsardzības ministrs.
Ministrs gan atzīst, ka ASV domu gājiens ir saprotams, jo tā vēlas, lai arī katra valsts pati stiprina savas nacionālās aizsardzības spējas, nevis tikai paļaujas uz sabiedroto atbalstu. Latvija jau vairākus gadus ar 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības budžetam ir starp tām valstīm, ko min kā labo piemēru.
Ja notiek ASV karaspēka daļas izvešana no Vācijas, Latvijas interesēs ir, lai šī pārvietošana notiek atbilstoši aktuālajiem drošības izaicinājumiem, proti, ASV karavīri tiek izvietoti tuvāk austrumu robežai - Polijā un Baltijas valstīs.
"Polija zaļo gaismu jau saņēmusi, tajā tiks palielināta ASV bruņoto spēku klātbūtne, tāpēc būtiski, ka ASV sabiedrība un politiķi saprot - arī Baltijas valstis un Latvija ir gatava uzņemt ASV karaspēku, jo tas dos papildu drošību reģionam un aliansei kopumā. Mēs esam gatavi par to arī maksāt, pirmkārt, parādot, ka aizsardzībai atvēlam vismaz 2% no IKP, otrkārt, ka attīstām uzņemošās valsts infrastruktūru. Turklāt Ādažu bāzē jau šobrīd NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā izvietoti ap 1500 karavīru no deviņām dažādām NATO valstīm," norāda Pabriks.
Pārvietojot daļu no Vācijā esošā ASV karaspēka uz Latviju, tas arī demonstrētu ASV atbalstu tām valstīm, kuras nopietni domā par savu nacionālo aizsardzības spēju stiprināšanu, norāda Pabriks.
Jautāts, kāda veida ASV klātbūtnei Latvija būtu gatava, Pabriks norādīja, ka tā atvērta dažādiem modeļiem - gan rotācijai, gan pastāvīgai ASV militāro spēku klātbūtnei valstī.
Jau vēstīts, ka jūnija beigās ASV prezidents apstiprināja plānu samazināt ASV militāro kontingentu Vācijā par 9500 karavīriem, samazinot to no līdz šim esošajiem 34 500 līdz 25 000 karavīriem. Taču joprojām neesot izstrādāts precīzs izstāšanās laika grafiks, tāpat arī Pentagona amatpersonas nav atklājušas - tieši kuras karaspēka vienības atstās Vāciju un kurp tās tiks pārvietotas.
Ietekmīgais aizsardzības un politikas digitālais izdevums Breakingdefense.com ziņo, ka arī iepriekšējie Trampa solījumi izvest karaspēku ne vienmēr īstenoti dzīvē, kā tas nesen noticis arī Sīrijas gadījumā. Turklāt Tramps esot apsvēris domu arī par iespējamu daļēju ASV karaspēka izvešanu no Dienvidkorejas.
Labvēlis
prieks
Dostojevskis>Krējums