Tas ir vēsturisks, jo paver ceļu izbeigt rinķa danci ap problēmu par katastrofāli nepietiekamu finansējumu medicīnai. Jau vairāk nekā 20 gadus mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva kā finansējuma avotu veselības aprūpei izmanto obligāto valsts veselības apdrošināšanu, situācija ar finansējumu veselībai tur ir krietni labāka.
Salīdzinājumam pateikšu, ka mums kaut vai līdz Lietuvas līmenim, proporcionāli mūsu valsts iedzīvotāju skaitam, pietrūkst 300 miljoni eiro. Šogad visām jaunajām iniciatīvām visas nozares 2018. gada budžetā sadalīja tikai 80 miljonus eiro. Tātad tādas naudas, kas nepieciešama veselībai, valsts budžetā pat teorētiski nav un nebūs.
Tā ir mana atbilde tiem, kuri saka, ka vajag noteikt veselības finansējumu ka prioritāti, gaidot naudu no valsts budžeta. Tās tur nav. 16 Eiropas valstīs, ieskaitot 11 postsociālisma valstis ar vājiem budžetiem, pastāv valsts obligātas veselības apdrošināšanas sistēma. Ko var atļauties Apvienotā karaliste vai Zviedrija, no valsts budžeta nevar atļauties Lietuva, Igaunija, Rumānija ... un arī Latvija.
Būtiski arī tas, ka likumprojekts valsts apdrošināšanas būtību paredz ar veselības pakalpojumu sadali divos grozos: neatliekamā un plānveida palīdzība. Tiem, kuri maksā nodokļus parastā kārtībā vismaz no minimālas algas, nekas nemainīsies un viņi neko neizjutīs - automātiski pieslēgsies jaunai sistēmai ar pieejamību abiem groziem Tiem, kuri gūst ienākumus citādā veidā vai izvairās no nodokļu nomaksas, būs vai nu jāpārnāk parastas algas režīmā, vai nu jāmaksā 1% mēnesī no nākama gada minimālās algas (430 eiro). Pretējā gadījumā viņiem būs piejami tikai pirmajā grozā esošie pakalpojumi: neatliekamā palīdzība, bīstamo infekcijas un psihiatrisko saslimšanu ārstēšana, dzemdniecība un ģimenes ārsta pakalpojumi.
Tas ir netaisnīgi, ka skolotāji, policisti, ārsti no saviem kārtīgi nomaksātajiem nodokļiem finansē nodokļu nemaksātāju ārstēšanu.Taču vislielakie ieguvēji no jaunās sistēmas būs iedzīvotāju grupas, ko paredzēts atbrīvot no veselības maksājuma: bērni, pensionāri, bezdarbnieki, pirmās un otrās grupas invalīdi, trūcīgās personas u. c.
Viņiem nekas nebūs jāmaksā, bet naudas veselībai būs vairāk, nokļūt pie ārsta uz izmeklējumiem būs vieglāk, naudas kompensējamām zālēm būs vairāk. Likumā arī ierakstīts stratēģiskais mērķis - 2020. gadā sasniegt finansējumu veselībai vismaz 4% no IKP. Likumprojekts sava būtībā ir veselības finansēšanas jumta likums.
Priekšā vēl milzīgs darbs. Likuma pieņemšana nav Saeimas pašmērķis. Mums bija jārīkojas, lai glābtu sociāla tipa visiem pieejamu veselības aprūpes sistēmu. Tālāk paveras ceļš uz rindu īsināšanu, tām nepārsniedzot 30 dienas, kvotu ārstniecības pakalpojumu izskaušanu, pacientu līdzmaksājumu krasu samazināšanu. Likumprojekts vēl daudzviet jāuzlabo diskusijā ar sabiedrību un ieklausoties nevalstisko organizāciju viedoklī, jo likums skars visus, taču atpakaļceļa vairs nav, un Saeimai pienākums šo darbu pabeigt.
Ražukam
Draņķīgs likums