Ministrs minēja, ka viņš kā Dziesmusvētku padomes priekšsēdētājs ir rosinājis Dziesmusvētku rīkotājam - Latvijas Nacionālajam kultūras centram - apsvērt iespēju 2023.gada svētku laikā tur rīkot atsevišķus Dziesmusvētku pasākumus. Puntulis uzsvēra, ka Kultūras ministrija ir gatava aktīvi iesaistīties arī dažādos diskusiju formātos par šīs teritorijas nākotni.
Jautāts, vai pēc pieminekļa Uzvaras parkā nojaukšanas varētu sākt diskusijas par Rīgas akustiskās koncertzāles iespējamo būvniecību Pārdaugavā, ministrs uzsvēra, ka 8.martā Ministru Kabinets pieņēmis konceptuālu lēmumu par koncertzāles novietni Kongresu namā.
Pēc Puntuļa paustā, lēmums ir tapis sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību (LAS) un Rīgas Domi, tā pamatā ir padziļināta novietņu izpēte un nozares viedoklis. Viņš arī uzsvēra, ka parka Pārdaugavā teritorija tika vētīta LAS veiktajā pētījumā, un līdzīgi kā cits okupācijas simbols - ēka Elizabetes ielā, Rīgā, - palika otrajā trijniekā.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas dome nolēma demontēt padomju pieminekli Pārdaugavā. Deputāti nolēma uzdot "Rīgas pieminekļu aģentūrai" veikt nepieciešamās darbības objekta demontāžai.
Pieminekļa demontāžas darbiem vajadzētu sākties šogad, turklāt būtu godīgi nojaukšanas izmaksas segt no valsts budžeta, aģentūrai LETA iepriekš teica Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
LETA jau rakstīja, ka jautājums par padomju pieminekļa demontāžu aktualizējās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.