Vidēji smagu Covid-19 pacientu gultu noslodze slimnīcā, pēc viņa paustā, ir 83%, kamēr intensīvajā terapijā tā ir 75%.
Šie gultu noslodzes rādītāji pēdējā mēneša laikā nav sarukuši, turklāt šobrīd stacionāros nokļūst vairāk pacientu vecumā ap 60 gadiem, kamēr vēl iepriekš vidējais pacientu vecums bijis tuvāk 80 gadiem.
Līdz ar to, ņemot vērā, ka šobrīd slimnīcā arī nokļūst vairāk cita profila pacientu, kuri nav saslimuši ar Covid-19, kopējā pacientu plūsma nesamazinās. Vienlaikus Neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas klīnikā vērsušos pacientu skaits ir pieaudzis par 25%, un pēc palīdzības primāri vēršas hroniskie pacienti.
Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internists Kārlis Rācenis norādīja, ka šobrīd visvairāk slimnīcu apgrūtina fakts, ka aizvien vairāk pieaug pacientu, kuri nav saslimuši ar Covid-19, skaits.
Šobrīd slimnīca ir samazinājusi Covid-19 pacientu gultasvietu skaitu, līdz ar to mediķis pauda bažas par to, ka, pieaugot saslimstībai, būtu grūti turpināt sniegt plānveida aprūpi hroniskajiem pacientiem.
Cita starp Rācenis arī izcēla vakcinācijas efektu saslimstības ar Covid-19 mazināšanā slimnīcas darbinieku vidū. Pēc viņa paustā, vēl decembrī slimnīcā ar Covid-19 slimoja 175 darbinieki, bet jau pēc diviem mēnešiem, kad personāls bija noslēdzis vakcinācijas ciklu, vien 30 darbinieki bija sasirguši ar Covid-19.
Kā ziņots, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šodien žurnālistiem pauda, ka, ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība Latvijā aizvien pieaug un epidemioloģiskā situācija pasliktinās, valdībai jābūt gatavai iedarbināt "D+ konceptu" stingrāku ierobežojumu noteikšanai.
Politiķis skaidroja, ka pašreizējā situācija ir visai līdzīga pērnā gada decembrim, kad veselības aprūpes nozarē tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Latvijā saslimstības rādītāja pieaugums aizvien turpinās, kopš sestdienas tam pārsniedzot 450 gadījumu robežu.