Saskaņa šobrīd mēģina distancēties no mācību valodas pārmaiņu jautājumiem, norādīja profesors, piebilstot, ka Saskaņai tas nav tas sliktākais variants, ja ir kāds "radikālāks par viņiem", piemēram, eiroparlamentārieši Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins, kuri arī abi nesen piedalījās protestā pret pārmaiņām valodas jautājumā.
Runājot par Saskaņas lēmumu paziņot, ka līgums ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju Vienotā Krievija vairs nav aktuāls, Rozenvalds skaidroja, ka vienai daļai vēlētāju tas ir būtiski, jo tam pievērsta "ārkārtīgi simboliska nozīme". Tomēr, ja tiek runāts par Saskaņas izredzēm nākamā gada Saeimas vēlēšanās pēc profesora domām, jāpievērš uzmanība, ka Gods Kalpot Rīgai arī plāno startēt Saeimas vēlēšanās, kas nozīmē, ka tiek plānota līdzīga pieeja kā Rīgā, proti, tie, kas negrib atbalstīt Saskaņu, var balsot par GKR.
Rozenvalds arī uzskata, ka nākamā gadā, veidojot valdību, pie koalīcijas galda varētu tikt aicināt arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa), kas, pēc pētnieka domām, būtu pozitīvi, veidojot attiecības ar lielām Latvijas nelatviešu kopienām. Etniskā sadrumstalotība arī negatīvi ietekmē Latvijas ekonomisko attīstību.
"Svarīgi, ka šie cilvēki jūt, ka viņi ir piederīgi kā vēlētāji," skaidroja pētnieks, bilstot, ka Saskaņa nav svarīga, bet gan solis, lai ņemtu vērā 1/3 daļu Latvijas balstiesīgo.
skolmeistars
svoloču atmaskojums