Nosodot vardarbību, Rīgas arhibīskaps vienlaikus aicinājis iedziļināties tajā, kas tiek saprasts ar vārdu "vardarbība".
"Piemēram, vai par vardarbību tiešām ir uzskatāma ārsta atteikšanās veikt abortu? Saistībā ar Eiropas Savienības pievienošanos konvencijai Eiropas Parlaments 2017. gada 12. septembrī pieņēma rezolūciju, no kuras izriet šāds skatījums. Bet palūkosimies uz otru sievieti – ārsti. Vai piespiest viņu pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, t.i. - nogalināt mazu, neaizsargātu dzīvību, nav vēl lielāka vardarbība?" viedokli pauž Stankevičs.
Tāpat Rīgas arhibīskaps ir nobažījies par to, ka konvencija, pēc viņa teiktā, uzliek par pienākumu valstij visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļaut vielu par dzimumu sociālajām lomām "neatkarīgi no bioloģiskā dzimuma (tātad uzskatu, ka mēs nepiedzimstam kā vīrietis un sieviete)".
"No konvencijas izpildes uzraudzības ekspertu grupas (GREVIO) līdz šim sagatavotajiem ziņojumiem jau ir redzams, ka tā pieprasa apsekoto valstu skolu izglītības programmās vairāk iekļaut gendera jautājumus un seksuālo izglītību sabiedrības mazākuma izpratnē. Tātad tas nav nejauši konvencijā tekstā iemaldījies teikums. Palūkosimies no vecāku skatupunkta! Starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos ir garantētas vecāku tiesības izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem. Šīs konvencijas prasības šīs vecāku tiesības liks ignorēt. Un vai tā nav emocionāla vardarbība?" satraukumu pauž Rīgas arhibīskaps.
Tāpat Stankevičs uzskata, ka konvencija veicinās tradicionālo vērtību un gadsimtu laikā iedibināto ģimenes tradīciju izskaušanu: "Šī pret ģimenes institūtu vērstā negatīvā attieksme parādās arī konvencijas punktos, kas prasa, lai valstis piešķir vairāk finanšu līdzekļus tikai tām NVO, kas nodarbojas ar sieviešu kustību un sieviešu tiesībām, bet ne tām NVO, kas aizsargā ģimenes un bērnus. Rodas jautājums, kāds ir konvencijas mērķis? Cīnīties pret vardarbību vai ekskluzīvi sieviešu tiesībām, tās nodalot no bērnu un ģimenes tiesībām?"
Rīgas arhibīskaps nepiekrīt arī uzskatam, ka Latvija, neratificējot konvenciju, Eiropā būtu "atkritēju" vidū, norādot, ka konvenciju nav ratificējušas arī Bulgārija, Horvātija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Lietuva, Luksemburga, Slovākija un Lielbritānija.
"Polija to ratificēja kopā ar "konstitucionālu deklarāciju", kurā sniedza konvencijas normu interpretāciju saskaņā ar savas valsts konstitūciju, taču sešas dalībvalstis ir jau iebildušas, ka šāda deklarācija ir neatļauta norma. Visticamāk arī Polija nebūtu ratificējušo valstu vidū, ja nebūtu šādu atrunu sagatavojusi," piebilst Stankevičs, norādot, ka turpinās mudināt parlamentāriešus konvenciju neratificēt.
mja
Pravietisnejaukais
visi esam nepilnīgi