Viņš uzsvēra, ka liela Latvijas sabiedrības daļa atbalsta demokrātiskās un tiesiskās vērtības. Ja sabiedrība "stāv uz demokrātijas platformas", tad tādā gadījumā slavinājums okupantiem un Sarkanajai armijai, kas Latvijai atnesa tik daudz nelaimju, nav vietā. Tāpēc, prezidenta ieskatā, ir pareizs lēmums šo objektu nojaukt, un to atbalsta gan viņš pats, gan lielākā daļa Latvijas sabiedrības.
"Piemineklis atgādināja arī to cilvēku likteņus, kas tika izvesti uz Sibīriju un represēti. Mums nav vajadzīgs šāda veida piemineklis. Visā pasaulē arvien mazāk ciena kolonizatoriem un dažāda veida apspiedējiem veltītus pieminekļus vai piemiņas vietas. Tās ir nojauktas ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Mēs esam demokrātiski tiesiska valsts, un šādi slavinājumi nav vajadzīgi, jo tie nesaskan ar mūsu vērtībām," sacīja valsts pirmā persona.
Jautāts, vai Latvijas sabiedrotie saprot Latvijas nostāju šajā jautājumā, Levits atbildēja apstiprinoši, jo uz jautājumu, kāpēc Latvijai ir vajadzīgs okupantu piemineklis, atbildēt nevar neviens. Prezidents atkārtoti uzsvēra, ka Latvijai šāds piemineklis nav vajadzīgs.
Tāpat prezidents sacīja, ka būs sarežģīti "nojaukt pieminekli cilvēku galvās", jo daudziem cilvēkiem prātā ir doma par pagātnes mantojumu, ka Latvija kaut kādā veidā ir saistīta ar Krieviju, bet Krievijā valda pilnīgi cits režīms - tas nav demokrātisks, un Latvijai nav nekā kopīga ar to. Viņa ieskatā, daļā sabiedrības ir paātrināts "atkabināšanās process" no Krievijas gan ekonomiski, gan arī cilvēku galvās saistībā ar Krievijas armijas rīcību Ukrainā.
Runājot par to, kam pēc pieminekļa nojaukšanas būtu jāatrodas Uzvaras parkā, prezidents norādīja, ka ir dažādi priekšlikumi, tomēr, viņa ieskatā, būtu labi, ja parkā būtu kaut kāda veida piemiņas zīme Sarkanās armijas upuriem. Tas, kā uzsvēra prezidents, ir Rīgas domes pārziņā. Levits arīdzan uzsvēra, ka viedokli par to, ka parkā jābūt piemiņai padomju okupācijas upuriem, viņš paudis jau daudzkārt.
LETA jau rakstīja, ka Rīgā, Pārdaugavā, šodien sākušies Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa pēdējā elementa - obeliska - demontāža.
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) aicina iedzīvotājus šodien neapmeklēt Uzvaras parku Pārdaugavā un netraucēt obeliska demontāžu, bet skatīties to tiešraidēs. Tādēļ ir dota atļauja mediju pārstāvjiem pietuvoties pieminekļa demontāžas vietai, lai visu fiksētu. Atsevišķi mediji nodrošina tiešsaistes pārraides.
Kā novēroja aģentūra LETA, cilvēku interese par pieminekļa nogāšanu sāk palielināties - vietās, no kurām iespējams redzēt pieminekļa strēli, sāk pulcēties nelielas cilvēku grupiņas, kuras gan novēro policijas pārstāvji. Klātesošo vidū pašlaik nevar pamanīt kādas personas, kas aktīvi paustu savu neapmierinātību ar notiekošo vai provocētu citus uz nekārtībām.
Pavērot notiekošo bija ieradušies arī tie, kas vasarā organizēja gājienu no Brīvības pieminekļa līdz padomju piemineklim, mudinot to nojaukt.
Policija jau iepriekš mudināja cilvēkus nedoties pie pieminekļa. Uzvaras parka teritorijā patrulē arī policisti uz zirgiem. Tāpat netālu no iežogotās teritorijas ir policijas autobuss, kuram ir uzstādītas izbīdāmas novērošanas kameras.
Ap pieminekļa perimetru cilvēki ieradušies gaidīt, kā viņi saka, "vēsturisko mirkli". Uz aģentūras LETA jautājumu, kādēļ atnākuši, atbildēja, ka grib būt klāt vēsturiskajā brīdī, kad tiks nogāzts piemineklis.
Policija uzmana arī auto, kas brauc garām notikuma vietai, cilvēkiem, kuri, braucot pie stūres filmē notiekošo, aizrādot par to.
Pieminekļa demontāžā tiek izmanto kalšanas metode, un tiek plānots, ka piemineklis gāzīsies tā teritorijā esošā baseina virzienā.
Tāpat, lai laikus sagatavotos iespējamo protestētāju aizturēšanai, ieradies arī smagais policijas auto, ar kuru ikdienā konvojē aizturētos un apcietinātos.
Atlikušais pieminekļa elements ir 79 metrus augstā strēle, kuras virsotnē ir zvaigznes.
Pieminekļa kompleksa brucināšanas darbi sākti otrdien, 23.augustā, no rīta. Otrdien pēcpusdienā būvnieki zemē nogāza trīs padomju karavīru bronzas statujas, savukārt trešdien īsi pēc plkst.9 krita arī sievietes tēla statuja.
Pieminekļa kompleksa demontēšanas darbi norit ļoti strauji, Rīgas domei nevienā mirklī neatklājot kādu no demontēšanas fāzes brīžiem.
Pieminekļa demontāžas darbi piesaista cilvēku uzmanību, taču plašas vērotāju masas līdz šim nav veidojušās, turklāt teritorijā dežūrē daudzas policijas ekipāžas, sekojot kārtībai būvobjekta tuvumā.