"Kolēģi zvana un saka, ka viņi būtībā ir uz izdegšanas robežas," norādīja Veide, piebilstot, ka izdegšanas pamatā ir pārslodze, spriedze un birokrātija, kas tiek uzlikta uz ģimenes ārstu pleciem.
Veide uzsvēra, ka ģimenes ārstu pamatdarbs - pacientu veselības aprūpe - tiek ierobežots, jo tagad daļa darba ir jāatvēl nosūtījumu izsniegšanai, ko teorētiski varētu darīt arī ar pierakstu uz testu veikšanu un ar laboratorijām saistītie darbinieki.
Lai gan ģimenes ārsti pagaidām vēl tiekot galā, pēc Veides sacītā, ir manāms pakāpenisks pieaugums darba apjomā. Vēl vairāk visu sarežģī e-veselības sistēmas, kas tiek izmantota kā pamats dažādu dokumentu ievadei, funkcionēšanas traucējumi. Veide jau iepriekš aģentūrai LETA prognozēja, ka ar šo jauno kārtību, e-veselības sistēmā varētu rasties dīkstāves.
Jau pirmajā jaunās kārtības dienā - pirmdien - e-veselības sistēma pilnībā nestrādāja kopumā trīs stundas - no plkst.12 līdz 15 -, kā rezultātā ģimenes ārstiem, līdz ar citu būtisku funkciju veikšanu, piemēram, recepšu un darba nespējas lapu izsniegšanu, pa dienu nebija iespējams ievadīt nosūtījumus, atklāja asociācijas prezidente. Viņa skaidroja, ka šo traucējumu rezultātā ģimenes ārstiem nosūtījumi bija jāraksta pēc darbalaika. "Visas šīs lietas rada emocionālo spriedzi," piebilda Veide.
Problēmas arī esot ar darbanespējas lapu izrakstīšanu, jo epidemiologi, gadījumā, ja pacientam tiek apstiprināta inficēšanās ar Covid-19, ar ģimenes ārstu sazinās vidēji pēc trīs dienām. Veide uzsvēra, ka saprotama ir epidemiologu pārslodze šajos apstākļos, tomēr informācijas novēlota iegūšana sarežģī arī ģimenes ārstu darbu.
Tāpat, pēc pašreizējās kārtības, ja pacientam tiek apstiprināta saslimšana ar Covid-19, viņam tiek piešķirta B darba nespējas lapa, savukārt pretējā gadījumā, pacients saņem A darba nespējas lapu. Arī šis aspekts mijiedarbībā ar novēlotu informācijas saņemšanu vai nepietiekamu informācijas esamību e-veselības platformā, ģimenes ārstiem rada papildu izaicinājumus, stāstīja Veide.
Ņemot vērā atšķirīgās darba nespējas lapas, kas tiek piešķirtas pacientiem ar Covid-19 vai šo sasirgušo kontaktpersonām, ir problemātiski rakstīt slimības lapas ar atpakaļejošu datumu. "Mēs nevaram izsniegt slimības lapu, kamēr epidemiologs nav piezvanījis (..) normatīvajos aktos ir noteikts termiņš piecas dienas, bet viņi var ziņot arī pēc sešām dienām," skaidroja Veide.
Viņas ieskatā vislabākais variants būtu, ja esošās problēmas informācijas apritē starp ģimenes ārstiem un epidemiologiem tiktu atrisinātas ar e-veselības funkciju paplašināšanu, tomēr Veide pauž bažas, ka arī tad nāktos saskarties ar traucējumiem šīs platformas funkcionēšanā. Jo vairāk informācijas ir šajā nestabilajā platformā, to vairāk ir traucējumi," rezumēja ģimenes ārste.
Jau ziņots, ka no pirmdienas spēkā ir kārtība, ka valsts apmaksātus Covid-19 testus veic tikai pēc ģimenes ārsta vai citas ārstniecības personas nosūtījuma. Veide skaidroja, ka šāda kārtība, kā ģimenes ārstiem norādīja Veselības ministrijā, būšot spēkā tikai divas nedēļas līdz jauna risinājuma rašanai.
Vaicāta par jauno kārtību, Veide atzīmēja, ka tā paredz papildu birokrātiju uz ģimenes ārstu pleciem, savukārt nosūtījuma izsniegšana, kas pamatā notiek attālinātā formātā, būtu jāveic laboratoriju vai uz to testiem pierakstošo darbiniekiem.