"Krievija ir Drošības padomes pastāvīgā locekle. Tā nevajadzētu būt, ņemot vērā, ko tā dara Ukrainā, tomēr [ANO] harta nepieļauj izmaiņas pastāvīgo dalībvalstu sastāvā," diplomāte norādīja intervijā ziņu aģentūrai AFP no Kostarikas, kur piedalās demokrātijas samitā.
Krievija no sestdienas uz mēnesi rotācijas kārtībā kļūs par ANO Drošības padomes prezidējošā valsti.
ASV vēstniece izteica cerību, ka Krievija kā prezidējošā valsts rīkosies "profesionāli", tomēr Tomasa-Grīnfīlda pauda bažas par tādu cerību attaisnošanos.
"Mēs arī sagaidām, ka viņi meklēs iespējas izplatīt savu dezinformācijas kampaņu pret Ukrainu, ASV un visiem mūsu sabiedrotajiem," viņa atzina.
"Tiklīdz būs iespēja mēs paudīsim savas bažas par Krievijas rīcību," uzsvēra ASV diplomāte, atkārtoti nosodot Krievijas pastrādātos kara noziegumus un cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainā.
Komentējot citas ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles Ķīnas attiecības ar Taivānu, Tomasa-Grīnfīlda sacīja, ka Vašingtona ievēro "vienas Ķīnas" politiku, tomēr uzsvēra, ka ASV un Taivānu vieno "spēcīga partnerība".
ANO Drošības padomes piecām pastāvīgajām dalībvalstīm - Ķīnai, ASV, Francijai, Lielbritānijai un Krievijai - ir tiesības uzlikt veto ANO rezolūcijām.
Drošības padome ir ANO spēcīgākā institūcija un tās rezolūcijas ir saistošas dalībvalstīm. Saskaņā ar ANO Statūtiem, Drošības padomei ir "galvenā atbildība par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir vairākkārt pieprasījis, lai Krievijai tiek atņemtas veto tiesības, kamēr tā karo.