Eksperts atzīmēja, ka Izraēlai, uzsākot militāro operāciju Gazas joslā, bija divi būtiski mērķi - iznīcināt teroristisko grupējumu un atbrīvot ķīlniekus. Pamiera laikā ir iespēja atbrīvot daļu ķīlnieku, un Izraēla šo iespēju izmanto, taču tas nenozīmē, ka karš beigsies. Ticami, ka pamiera laikam noslēdzoties, militārā operācija turpināsies, ja vien "Hamās" neatbrīvos vēl dažus desmitus 7.oktobrī nolaupīto cilvēku, kuru vidū bija ne tikai Izraēlas pilsoņi, bet arī ārzemnieki.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors atzīmēja, ka Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu sabiedrībā ir nepopulārs politiskais līderis. Izraēlā ir liela sabiedrības kustība, kas iestājas par nepieciešamību darīt visu, lai nolaupītos ķīlniekus atbrīvotu.
Tāpēc, Rostoka ieskatā, Izraēlas valdība manevrē starp abiem mērķiem, kas ir "Hamās" iznīcināšana un ķīlnieku atbrīvošana. Pamiera vienošanās paredz, ka uguns pārtraukšanas laikā tiks atbrīvoti 50 no "Hamās" sagrābtajiem ķīlniekiem un 150 palestīniešu cietumnieki.
Runājot par palestīniešiem, kurus Izraēla grasās atbrīvot, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors atzīmēja, ka lielākā daļa no tiem neesot rūdīti "Hamās" kaujinieki. Daļa no cietumniecēm ir sievietes, kuras īstenojušas, piemēram, uzbrukumus ar nažiem vai metušas ar akmeņiem. Starp cietumniekiem ir arī palestīniešu jaunieši vecumā no 14 līdz 18 gadiem. Nav izslēgts, ka star palestīniešu cietumniekiem ir arī kaujinieki, tomēr atbrīvošanas konteksts ir humanitārs.
Taujāts, vai četru dienu pamieru Izraēla varētu izmantot, lai pārskatītu militāros plānus, Rostoks skaidroja, ka pēc militārās loģikas Izraēlai pēc iespējas ātrāk būtu jāvirzās uz priekšu, lai ieņemtu Gazas pilsētu, iznīcinātu "Hamās" kaujiniekus un atrastu, pārmeklētu, neitralizētu tuneļu sistēmas zem Gazas joslas.
"Avoti ziņo, ka līdz šim bojā gājuši aptuveni 5000 "Hamās" kaujinieki, kas ir aptuveni piektā daļa no grupējuma. Ja Izraēlas mērķis ir maksimāli mazināt "Hamās" kaujas spējas, tas prasa gan Gazas pilsētas ieņemšanu, gan virzīšanos uz dienvidiem. Nav skaidrs, kas notiks ar palestīniešu bēgļiem, kuri bija spiesti pamest savas mājas Gazas joslas ziemeļu daļā un devās uz dienvidu daļu. Tas ir skumjš stāts. Visticamāk, Izraēlai militārā operācija būs jāturpina un mēs nerunājam par nedēļām, bet gan par mēnešiem," sacīja eksperts.
Uguns pārtraukšanas laikā Gazas joslai tiks piegādāta dažāda veida palīdzība, tostarp medicīniskās preces un degviela. Runājot par to, vai pamiers varētu mainīt Izraēlas tēlu tās starptautiskās sabiedrības daļā, kura valstij ir veltījusi kritiku, Rostoks atbildēja noliedzoši. Viņš sacīja, ka tas ir svarīgs jautājums, kura no pusēm iegūs starptautiskās sabiedrības atbalstu.
"Sabiedrības viedokļa ziņā Izraēlai nav gaidāmi lieli ieguvumi. Kamēr notika kaujas, daudzas vietas Gazas joslā nebija iespējams apmeklēt. Četru dienu laikā starptautiskā sabiedrība saņems informāciju, kas ir noticis. Pamiera laikā ar palīdzības piegādēm būs labāk un skaidrāk redzams postījumu apmērs. Gazas joslā ir sagrautas aptuveni 50 000 ēku ēku. Lai gan postījumu apmērs ir milzīgs, zaudējumi "Hamās" pusē arī nav mazi, taču tie nav katastrofāli," pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors.
LETA jau rakstīja, ka piektdien plkst.7 stājās spēkā četru dienu ilgais pamiers starp Izraēlu un palestīniešu teroristisko grupējumu "Hamās", lai veiktu teroristu sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu apmaiņā pret ieslodzījumā esošo palestīniešu kaujinieku atbrīvošanu. Pamiera vienošanās panākta ar Kataras, Ēģiptes un ASV starpniecību.
Vienošanās paredz, ka uguns pārtraukšana ilgs četras dienas, kuru laikā tiks atbrīvoti 50 no "Hamās" sagrābtajiem ķīlniekiem un 150 palestīniešu cietumnieki.