"Kā mēs varam pasargāt sevi no šī hibrīdā ieroča? Palielinot cilvēku informētību un noturību, pastāvīgi skaidrojot, kas ir reāls un kas nav," sacīja Kariss.
"Autoritārie režīmi izmanto vārdus kā ieročus. Tie vērš tos pret demokrātijām un turpina šaut uz mums ar spēcīgām dezinformācijas kampaņām. To mērķis ir palielināt sabiedrības sašķeltību, konfrontāciju un iedvest bailes," teica Igaunijas prezidents.
Viņš norādīja, ka Igaunija ir noteikusi mērķi saglabāt un atbalstīt brīvus plašsaziņas līdzekļus, līdzvadot Mediju brīvības koalīciju, un turpinās strādāt, lai to sasniegtu, kad tā pārņems Interneta brīvības koalīcijas prezidentūru.
"Un es apsolu, ka mēs turpināsim būt kā ērkšķis tiem, kas cenšas apslāpēt atklātas debates par nepieciešamību ievērot cilvēktiesības," teica Kariss.
Prezidents sacīja, ka Igaunija ir gatava uzņemties vēl lielāku atbildību, tādēļ valsts ir pieteiksies arī dalībai ANO Cilvēktiesību padomē.
"Stāties pret nesodāmību prasa mūsu iekšējā taisnīguma izjūta, vēstures mācība, ciešanas, kas nodarītas mūsu vecākiem un vecvecākiem. Tā ir skumja pieredze, kuras šausmīgu atkārtošanos mēs šodien pieredzam Ukrainā arī tāpēc, ka līdzīgi noziegumi pagātnē ir palikuši nesodīti. Sērijveida slepkavas turpinās rīkoties, kamēr viņi netiks sodīti," brīdināja Igaunijas prezidents.
Kariss sacīja, ka demokrātija ir apdraudēta visā pasaulē. Jautājums ir par to, vai brīvība un cilvēktiesības gūs virsroku, vai arī vēl vairāk cilvēku tiks pakļauti apspiešanai un brīvību ierobežošanai.
Pēc prezidenta domām, mūsu uzdevums ir pierādīt, ka vēlme pēc demokrātijas un brīvības vienmēr ir stiprāka un spēj izdzīvot pat vissmagākajos apstākļos. Pasaule ir kļuvusi daudz melnbaltāka, un mums ir jāizvēlas puse. Un ir skaidrs, ka Igaunija izvēlas cilvēktiesību un brīvības aizstāvju pusi, teica Kariss.