Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Kariņš piektdien videokonferencē ar kolēģiem apsprieda aktuālās norises Baltijas jūras un Melnās jūras reģionā, tostarp lielāku NATO struktūru iesaisti šo reģionu drošības stiprināšanā. Videokonference notika pēc Bulgārijas ārlietu ministres Marijas Gabrielas ierosinājuma.
Kopš Krievijas kara pret Ukrainu sākuma 2022.gada 24.februārī droša kuģošana Melnajā jūrā ir nopietni apdraudēta Krievijas izraisīto incidentu dēļ. Atsevišķi riski ir tikuši novēroti arī Baltijas jūrā. Pēc Kariņa paustā, ņemot vērā, ka Krievijas drauds nebeidzas pie Ukrainas robežām, bet skar visu eiroatlantisko telpu, īpaši svarīga ir NATO valstu savstarpējā koordinācija. Viņaprāt, veiksmīga sadarbība starp Baltijas un Melnās jūras reģiona valstīm ir priekšnosacījums veiksmīgai Krievijas iegrožošanai.
Somijai un Zviedrijai pievienojoties NATO, Krievijas flotes ietekme Baltijas jūrā ir samazinājusies, stiprinot visa reģiona drošību un stabilitāti. Savukārt Turcija, Bulgārija un Rumānija šī gada 11.janvārī parakstīja vienošanos par kopīgu Melnās jūras atmīnēšanas iniciatīvu, izveidojot pretmīnu jūras spēku grupu.
Krievijas kara flote iebrukuma Ukrainā sākumposmā mīnēja Ukrainas Melnās jūras piekrasti, kas apdraud kuģošanu un apgrūtina Ukrainas centienus pārvarēt Krievijas īstenoto jūras blokādi. Pretmīnu jūras spēku grupa pārraudzīs atmīnēšanas misijas operācijas Melnajā jūrā.