"Aizvadītā dežūra man pašam iezīmēja tādu kā emocionālo lūzumu, līdz tam vienkārši bija jāstrādā, jātiek galā ar darba tempiem - daudz pacientu, jārīkojas ātri, dežūras beigās esi pārguris. Bet vakar bīstami pietuvojāmies smagiem ētiskiem lēmumiem, kad tavā priekšā ir cilvēks, kuram jāpalīdz, un normālos apstākļos tu zinātu, kas darāms (..), bet tagad saproti, ka reanimācijā tā ir pēdējā vieta un, aizejot no darba astoņos no rīta, zini, ka atstāj pilnu reanimācijas nodaļu," atzinis Šauļu slimnīcas ārsts Martīns Ģedmins.
"Sāku domāt, kā būs nākamajā dežūrā, kad, teiksim, atnākot no rīta, vajadzēs pie pēdējā ventilatora pieslēgt pacientu ar daudzām blakus saslimšanām un statistisku iespēju izdzīvot 1-2% robežās, lai tad lemtu, kas būtu humānāk, (..) ja varbūt pēc tam atvedīs citu cilvēku ar 50% iespēju izdzīvot, bet es būšu aizņēmis pēdējo vietu," viņš spriedis.
"Domāju, ka mums, kolēģiem, ārstu palīgiem, mediķiem vispār, īpaši intensīvajā terapijā, varētu būt kaut kas līdzīgs pēctraumatiskā stresa sindromam. Ir ļoti daudz jautājumu, par kuriem man nav, kur ņemt atbildi, nav nekāda tiesiskā reglamentējuma, algoritma, kā man vajadzētu rīkoties tādā situācijā," stāstījis Ģedmins. "Nezinu, vai tā ir visās medicīnas iestādēs, varu runāt tikai par savu sajūtu pēc dežūras. To mēs jūtam jau labu laiku, un tas ir ļoti reāli - šie jautājumi nāk aizvien tuvāk".
Kā pastāstījis Molētu slimnīcas direktors, šai ārstniecības iestādē izveidota Covid-19 nodaļa ar 26 gultasvietām, no kurām aizpildītas 25, bet slimnīca palīdz arī Viļņai un atvērusi papildu nodaļu ar tiem pašiem esošajiem personāla spēkiem, tādēļ visi mediķi šobrīd jau strādā ar maksimālo iespējamo slodzi, turklāt paplašināt palīdzību neļauj arī skābekļa krājumu nepietiekamība.
"Baidos, ka mēs ne vairs maziem solīšiem, bet lieliem lēcieniem tuvojamies tam, ka īpaši lielajās medicīnas iestādēs - Šauļu slimnīcā, Viļņas Santaras klīnikā, kuras uzņem pašus smagākos slimniekus un pieredz vislielāko slodzi, nāksies jau uzņemšanas nodaļā izlemt, vai konkrētais cilvēks dzīvos," viņš atzinis.
Vaicāti, ko viņi šai situācijā gribētu pateikt sabiedrības bezrūpīgākajai daļai un īpaši Covid-19 skeptiķiem, mediķi atzinuši, ka nav viegli atrast vārdus.
"Vīruss izplatās arī tad, ja nav simptomu, tādēļ labi padomājiet, vai ir vērts doties pie mammas, lai kopīgi notiesātu Ziemassvētku kūku, ja viņai, iespējams, pēc tam nāksies, smokot bez elpas, doties uz slimnīcu un varbūt nesaņemt palīdzību," sacījis Ģedmins.
"Tiem, kuri netic vīrusam, netic, ka vajadzīgas maskas, (..) un uzskata, ka cilvēki mirst nevis no Covid-19, bet tādēļ, ka mediķi par šīs diagnozes pierakstīšanu saņem piemaksas pie algas, es ieteiktu aizpildīt attiecīgu anketu - "neticu vīrusam, neticu potēm un ārstēšanai". Kad šāds pacients ierastos uzņemšanas nodaļā, mēs tad nu viņu arī neārstētu," atbildējis Grigs.
"Skeptiķiem es teiktu - nāciet šurp bez kādiem aizsarglīdzekļiem. Nu, labi, aizsarglīdzekļus iedosim, atnāciet un paskatieties, kādi slimnieki te guļ, pastrādājiet kādas astoņas stundas. Redzēsiet, kāda slodze ir cilvēkiem, kuri te strādā, - varbūt jums galvā atausīs gaisma, lai vairs neizplatītu dezinformāciju un nekompromitētu mediķus," piebildis Molētu slimnīcas direktors.