Runājot par atbalsta pieaugumu nacionālistu partijām daudzviet Eiropā, ko apliecina nedēļas nogalē notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, Merkele atzina, ka "Vācijā, acīmredzot, uz tām vienmēr jāskatās noteiktā mūsu pagātnes kontekstā, kas nozīmē, ka mums jābūt daudz piesardzīgākiem nekā citiem".
Merkele arī nosodījusi antisemītiska noskaņojuma pieņemšanos spēkā Vācijā, norādot, ka Vācijā "diemžēl vienmēr mūsu vidū ir bijis noteikts skaits antisemītu".
Vācijas valdības komisārs antisemītisma jautājumos Fēlikss Kleins nesen izraisīja rezonansi, paziņojot, ka nevar ieteikt ebrejiem Vācijā nēsāt kipas visur un vienmēr, jo pieaug antisemītisku un pret ebrejiem vērstu uzbrukumu skaits. Savukārt Izraēlas prezidents Ruvens Rivlins kritizēja tādu brīdinājumu, sakot, ka tā ir kapitulācija antisemītisma priekšā un pierādījums tam, ka ebreji Vācijā nav drošībā.
Kanclere arī nosodīja situāciju, ka "līdz pat šai dienai nav nevienas sinagogas, neviena dienas aprūpes centra ebreju bērniem, nevienas skolas ebreju bērniem, kurai nevajadzētu Vācijas policijas apsardzi".
Viņa atzina, ka "diemžēl, gadu gaitā neesam spējuši apmierinoši tikt galā ar šo jautājumu".
Oficiālie statistikas dati, kas publicēti šomēnes, liecina, ka pērn Vācijā pieaudzis antisemītisku un pret ārvalstniekiem vērstu incidentu skaits, lai gan kopumā politiski motivētu noziegumu skaits ir samazinājies.
Komentējot nacionālisma un rasisma pieaugumu Eiropā, Merkele sacīja, ka "tādēļ mēs atbalstām demokrātiju, tādēļ mēs mēģinām rast risinājumus, tādēļ mēs vienmēr cenšamies iejusties otra cilvēka ādā, tādēļ mēs stājamies pretī neiecietībai, tādēļ mēs neesam iecietīgi pret cilvēktiesību pārkāpumiem".
Vācijas kanclere gan atzina, ka ir kļuvis grūtāk pārliecināt cilvēkus par pagātnes mācībām, bet "tās ir jāmāca katrai jaunai paaudzei".
Merkele, kas Vācijas kanclera amatā ir 13 gadus, paziņojusi, ka vairs nekandidēs uz šo amatu pēc tam, kad 2021. gadā beigsies viņas amata termiņš.
ta nu gan
skats no malas
Protams