Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 5. novembris
Lote, Šarlote
Juridiskais rāmis vienmēr ir ļoti būtisks, lai palīdzētu risināt politiskas problēmas

Risinājums Katalonijai – caur dialogu

Par to, kā vērtējama Spānijas varasiestāžu rīcība, nepieļaujot referendumu Katalonijā, un kāda ir izeja no situācijas, Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Vienotība) izvaicā Romāns Meļņiks.

Fragments no intervijas

Internetā šobrīd pieejami ļoti daudzi video, kur redzams, kā Spānijas policija svētdien pielietoja agresivitāti pret cilvēkiem, kuri vēlējās piedalīties referendumā par (vai pret) Katalonijas neatkarību. Daudzi to vērtē kā cilvēktiesību pārkāpumu, nedemokrātisku varas izpausmi. Piekrītat?

Sāksim ar to, ka policija rīkojās atbilstoši norādījumiem, ko tā saņēma gan no tiesas, kas pasludināja šo referendumu par nelikumīgu, gan no valdības. Protams, likuma vara nozīmē kā samērīgu policijas rīcību, tā arī tiesas lēmuma un likuma ievērošanu. Nav tā, ka izpratne par demokrātiju, likumu ir tikai tādā interpretācijā, kādā kādam šajā konkrētajā brīdī gribētos. Vai vardarbība kā politiskā metode der ilgtermiņa risinājumam? Protams, ka ne. Izeja no šīs situācijas būs jāmeklē ļoti smagā politiskajā un konstitucionālajā procesā. 

Arī mums var būt daudzas un dažādas emocijas, jau redzam, ka Latvijas sabiedrībā tiek vilktas paralēles ar mūsu pašu pagātni, taču ir divas lietas, kuras tādā gadījumā jāatceras. Pirmā, ka savulaik Latvija un arī pārējās Baltijas valstis atguva neatkarību, jo to okupācija tika starptautiski vienmēr atzīta par absolūti pretlikumīgu un starptautiskajām tiesībām neatbilstošu, un otra lieta – Spānijā process, kādā savulaik tika pieņemta konstitūcija, bija gana demokrātisks.

Vai šobrīd situācija ir vienkārša? Protams, ka ne. Tādā brīdī, kad parādās tik daudzas un dažādas liecības gan video, gan fotogrāfiju veidā par sadursmēm, par policijas rīcību, skaidrs, ka arī emocijas neapšaubāmi sit augstu vilni. Tā kā situācija ir sarežģīta, tāpēc, manuprāt, tas, kas nepieciešams paralēli politiskam procesam, ir zināms neatkarīgs vērtējums par to, vai un ciktāl spēka pielietošana bijusi samērīga, atbilstoša vispārpieņemtiem principiem.

Kas var dot tādu vērtējumu?

Gan attiecīgi kompetentas Spānijas institūcijas, gan arī ir pietiekami daudz starptautisku mehānismu.

Jau izskanējis viedoklis, un to pauduši augsta līmeņa eksperti daudzviet pasaulē, ka līdz ar fizisku liegumu cilvēkiem piedalīties referendumā to cilvēku, kuri vēlas Katalonijas neatkarību, skaits un cīņasspars tikai pieaugs un tas nozīmē jaunas protesta akcijas, jaunus centienus panākt savu. Proti, varas iestādes ar aso vēršanos pret referenduma dalībniekiem būs panākušas vēl lielāku situācijas saspīlējumu.

Situācija nav vienkārša, mēs laikam visi to saprotam. Bet te ir arī vairāki līmeņi, caur ko tā būtu vērtējama.

Pirmkārt, no tīri starptautisko tiesību viedokļa, vienmēr tiek skatīti varbūt pat grūti savienojami principi – valsts teritoriālā nedalāmība, no vienas puses, un tautas tiesības uz pašnoteikšanos, no otras.

Otrkārt, Eiropas Savienības (ES) pamatlīguma 4. pants nosaka, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis respektē... Tur ir vesels uzskaitījums ar vērtībām, starp kurām ir arī citu ES dalībvalstu teritoriālā integritāte. Tas arī izriet no Eiropas tiesībām. Šis ir tas juridiskais rāmis. Un juridiskais rāmis vienmēr ir ļoti būtisks, lai palīdzētu risināt politiskas problēmas.

Lai cik neskatītos pasaules pieredzi, lai kādas nebūtu metodes – vai tās būtu ekonomiskas vai kādas citas –, dažādu jautājumu risināšanā mēs beigās nonākam līdz atziņai, ka vienīgais risinājums ir politisks dialogs.

Arī šajā gadījumā, ja pieļauj, ka būs saasinājums, un ja, kā izteicās Katalonijas reģionālās valdības vadītājs, tuvākajā laikā tiks vienpusēji pasludināta Katalonijas neatkarība.

Tad pusēm sākt sarunas būs vēl grūtāk...

Protams, ka šāds solis neveicinās situācijas noregulējumu. Bet tik un tā ir jāsaprot, ka bez nopietna dialoga, bez nopietna politiska procesa šī situācija pati no sevis neatrisināsies. Emocijas šobrīd uzvirmojušas, manuprāt, visā Spānija – ne tikai Katalonijā, bet viscaur šajā valstī. 

Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 3. oktobra, numurā!

Top komentāri

ļuļa
ļ
ei, glumais rinkevič, ko laipo? un ja jau valstu integritāte esot valstu iekšējā lieta, tad kāpēc ļāva sadalīties bijušajai dienvidslāvaijai? kāpēc ļāva atdalīties kosovai, un turklāt bez kāda referenduma? kāpēc spānijas centrālā valdība netiek asi nosodīta par vardarbību un tautas demokrātiskās gribas (referenduma) ierobežošanu? kāpēc tu pļurkšķi kaut ko par tiesas lēmumu un likumu ievērošanu, ja latvija atdalījās no PSRS pārkāpjot tās likumus? tad jau mēs arī esam preltikumīgi neatkarīgi, ko?
Ervīns
E
Dialogs iespējams tik tad kad abas puses iet uz sarunām ,Madride neiet
Rinkēvičs ir nokavējis
R
Aicināt uz dialogu Rinkēvičam vajadzēja agrāk, piemēram 2014.gadā. Kāpēc Rinkēvičs neaicināja toreiz, kad dialogs varēja notikt? Pēc vardarbības dialogam vairs nav vietas. Tagad ir jautājums par Katalonijas Republikas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Vai Rinkēvičam ir ko teikt par šo jautājumu? Vai Rinkēvičam ir kādi iebildumi pret Katalonijas Republikas uzņemšanu Eiropas Savienībā?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Zemāks PVN visu neatrisinās

Oktobra nogalē Rīgā notika pikets, kurā tika prasīta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana līdz 12% sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem un tika akcentētas viesmīlības nozar...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē