"Ceļā uz ES nav nekādu īsceļu," paziņoja Šolcs, piebilstot, ka izņēmuma pieļaušana attiecībā uz Ukrainu nebūtu godīga pret Rietumbalkānu valstīm, kuras arī vēlas pievienoties blokam. "Iestāšanās process nav dažu mēnešu vai gadu jautājums," viņš uzsvēra.
Aprīlī Vācijas kanclers aicināja paātrināt Rietumbalkānu pievienošanās ES procesu, jo pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir sācies "jauns laikmets".
Pērn oktobrī samitā Slovēnijā ES līderi atkārtoti pauda apņēmību turpināt paplašināšanās procesu, kas lika vilties sešām ES kandidātvalstīm - Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Serbijai, Melnkalnei, Ziemeļmaķedonijai un Kosovai -, kuras bija cerējušās saņemt konkrētu iestāšanās grafiku.
Šolcs ceturtdien klāstīja, ka šīs valstis gadiem ilgi ir īstenojušas plašas reformas un gatavojušās pievienoties ES.
"Tas nav tikai jautājums par mūsu uzticamību, tām doto mūsu solījumus turēšanu. Pašlaik vairāk nekā jebkad to integrācija ir arī mūsu stratēģiskās interesēs," viņš sacīja.
Maija beigās gaidāmo ES samitu Šolcs apmeklēšot "ar skaidru vēstījumu, ka Rietumbalkāni ir piederīgi Eiropas Savienībai".
Vienlaikus Šolcs aicināja meklēt citus veidus, kā īstermiņā palīdzēt Ukrainai, prioritāri "koncentrējoties uz ātru un pragmatisku atbalstu Ukrainai".
Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons ir paziņojis, ka paies gadu desmiti līdz tāda valsts kā Ukraina varēs pievienoties ES.
Viņš ierosinājis veidot plašāku politisko klubu, kurā būtu ES neesošas valstis, piemēram, Lielbritānija.
Jau ziņots, ka aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ES delegācijas Ukrainā vadītājam iesniedza aizpildītu ES anketas pirmo daļu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām. Šo anketu, kuras aizpildīšana ir nepieciešams solis, lai Ukrainai tiktu piešķirts ES kandidātvalsts statuss, Zelenskim 8.aprīlī Kijivā svinīgi pasniedza Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Lēmumu par kandidātvalsts statusa piešķiršanu pieņems ES dalībvalstis, balstoties uz EK rekomendāciju, un EK pārraudzīs sarežģīto un potenciāli ilgstošo procesu.
Lai Ukraina varētu tikt uzņemta ES, tai būs jāievēro stingri standarti attiecībā uz valsts pārvaldi, likumu varu un jāparāda progress cīņā ar korupciju.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā oficiālus pieteikumus par uzņemšanu ES iesniegušas arī Moldova un Gruzija.