Krievija likvidējusi neatkarīgos
medijus. Portāla Meduza vadītāja
Gaļina Timčenko saka: atbildi uz to,
kāds procents Krievijas iedzīvotāju
atbalsta Putinu, mēs nezinām.
Par bargām sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas sportistiem vienojusies sporta saime. Vēl olimpiskajā Pekinā bija iespēja startēt kā olimpiskajiem atlētiem no Krievijas, toties turpmāk ar dažiem izņēmumiem starptautiskās sacensības risināsies bez Krievijas un Baltkrievijas atlētiem.
Krievijas agresija Ukrainā novilkusi sarkanās līnijas arī mākslā, šoreiz
neļaujot stāvēt malā nevienam – arī pasaulslaveniem mūziķiem nākas paust
savu nostāju. Turklāt vairāki pazīstami mākslinieki pierādījuši, ka šādu izvēli,
saglabājot stingru mugurkaulu, iespējams veikt ne tikai tiem, kam šajā
situācijā nav ko zaudēt
No kafijas servīzes, kuras radīšanā izmantoti arī kafijas biezumi, līdz virtuālam ceļojumam ar bānīti – tā visa veidošanā iesaistīti Latvijas dizaineri, kuri, kaut ko jaunu radot, domā ne tikai par sava produkta izskatu, bet arī funkcionalitāti un ilgtspēju. Taču arī viņi uzsver: pārmaiņām vispirms jābūt domāšanā, un labākas vides radīšanā nepieciešams arī vietvaras un likumdevēju atbalsts.
Atslēga ir cilvēkos, idejās un to paplašinātajā realitātē. Tā droši var teikt, klausoties stāstā par Kuldīgas Ielu mākslas festivāla rašanos, kas pilsētas mūrus padarījis krietni interesantākus un piesaistošākus. Lai arī pandēmijas sākums strauji licis mainīt taktiku, sākotnējā doma ir īstenojusies un ar to viss nebeigsies.
Kā pēc pandēmijas un tālākā nākotnē mainīsies darba dzīve?
Jau tagad skaidrs: daudz kas no tā nebūs pēkšņi pārsteigumi,
bet arī patlaban jūtamas likumsakarības.
Uzskats, ka pilsētā ir vieta tikai mašīnām un betonam, bet pēc puķu smaržām un putnu treļļiem jābrauc uz laukiem, ir novecojis. Tagad pilsētās atrodami ne tikai atsevišķi koki un mazdārziņi, kas ne vienam vien pazīstami jau no senajiem padomju laikiem, bet arī veselas pļavas. Tās varētu kļūt par tādu kā mūsdienīgas pilsētvides simbolu, un pie to veidošanas ķērusies arī Rīga un citas pilsētas Latvijā.
Pērn vasarā Jēkabpilī tika atrasti divi reliģisko procesiju karogi, pareizticībā dēvēti
par horugvijiem, – to krāšņais zelta izšuvums ir izteiksmīga vēsts no pagātnes gan
par augstāko amata prasmi, gan toreizējās Jakobštates ciešajām saitēm ar impērijas
augstāko aristokrātiju. Iespējams, tā ir cara ģimenes dāvana, bet pavisam skaidrs –
unikālais izšuvums saglabājies no XIX gadsimta, kas tekstilijām ir ļoti cienījams vecums.
Ko nozīmē aprites ekonomika būvniecībā? Kā būvēt, lai pēc iespējas mazāk kaitētu apkārtējai videi, un kā arī būvniecības materiāliem dot ne tikai otro, bet varbūt pat trešo un ceturto dzīvi? Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildes ne tikai teorijā, bet arī praksē jau kādu laiku meklē jaunā arhitekte Marija Katrīna Dambe.
Drukājiet naudu – zelts par to pateiks paldies! Tiesa, zelta vērtība
šobrīd nemaz tik strauji vis neaug, lai gan cīņai ar pandēmiju naudas
upes no valdību makiem plūst vēl treknākas nekā iepriekšējās
ekonomiskās krīzes laikā. Kas nosaka zelta cenu? Tajā ir vērts ieguldīt,
gatavojoties vecumdienām, un atstāt mantojumā? Varbūt labāk
izvēlēties bitkoinus, dimantus vai mežu?
Pirms 80 gadiem darbību ar pirmo pārraidi vācu valodā sāka radiostacija Amerikas balss, kuras mērķis Otrā pasaules kara laikā bija sniegt objektīvu informāciju cilvēkiem, kas dzīvoja nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto kontrolētajās teritorijās.
Bites uz jumta, dārzi pilsētā, funkcionāls dizains un arhitektūra, kas iekļaujas apkārtējā ainavā. Tās ir tikai dažas no lietām, ko pārstāv Jaunais Eiropas Bauhaus, savienojot Eiropas zaļo kursu ar cilvēku dzīves telpu un pieredzi. SestDiena sāk rakstu sēriju par to, ko īsti tas nozīmē un vēl nozīmēs mūsu ikdienā un kur jau redzams apkārtnē.
Arī šogad var doties dabā, ne tikai lai izbaudītu skaistās ainavas un atpūtu, bet vērīgāk
ielūkotos apkārtnē, mēģinot pamanīt gada godā celtos putnus, dzīvniekus un augus. Turklāt
šoreiz īpaša uzmanība pievērsta arī lielai daļai cilvēku ikdienā labi pazīstamai videi – pilsētai.
Vienota komanda bez galvenā trenera, Aparjodu dzimta un treniņu iespējas – kamaniņu sports Latvijā no bērniem līdz augstu sasniegumu sportam. Tieši kamaniņu braucēji uzlūkojami kā galvenie pretendenti uz medaļām olimpiskajās spēlēs Pekinā.
Pēdējos gados jau bija piemirsies, kas ir īsta ziema, balti Ziemassvētki un piesniguši, neizbraucami ceļi. Šis gads to atgādināja, turklāt gluži kā skolas grāmatā – beidzot tas bija balts no abiem galiem un pa vidu zaļš.