Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Virslīga 2023: Tendences, stāsti, varoņi © DIENA

Jaunās futbola Virslīgas sezonas ievadā no visām pusēm skaļi skan jautājumi: kurš kļūs par čempionu? Kurš no bagātajiem paliks bez eirokausiem? Vai kāds kritīs ārā? Cenšoties uz tiem rast atbildes, katru nedēļu var iegūt kaudzi jaunu argumentu un saprast, ka skaidrs nav nekas. Es šoreiz mēģināšu distancēties no ierastās dienas kārtības, piedāvājot piefiksēt tendences, intrigas un turnīra aizraujošākos stāstus

Vai taisnība uzvarēja? © DIENA

Viena no pēdējā mēneša aktuālākajām tēmām Latvijas sportā bija Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) lēmums apturēt valsts finansējumu sportistiem, kuri startē vienās sacensībās ar agresorvalstu atlētiem. Liela daļa sporta žurnālistu, funkcionāru, sportistu iestājās pret lēmumu, un spiediena rezultātā tas tagad ir atcelts. Gandrīz visi saka – taisnība uzvarēja. Turklāt lēmuma pieņēmēji bija spiesti sportistiem publiski atvainoties. Es gan ar līksmošanu par taisnības uzvaru nesteigtos.

Skaists sezonas noslēgums © DIENA

Latvijas spēcīgākās florbola komandas jau kopš 2016. gada tiek noskaidrotas Arēnā Rīga un arī šogad 15. aprīlī gaidāms Elvi līgas Superfināls. Par gaidāmo Superfināla dienu, kurā uzzināsim arī sieviešu turnīra čempiones un 1. līgas labākos, stāsta Latvijas Florbola savienības prezidents Ilvis Pētersons.

Ilgi gaidītā medaļa © DIENA

Vienu no šī gada pirmā ceturkšņa lielākajiem priekiem Latvijas sporta līdzjutējiem sagādāja biatlonisti Andrejs Rastorgujevs un Baiba Bendika, Pasaules kausa posmā Nove Mesto izcīnot trešo vietu jaukto pāru stafetē. Šī kļuva par pirmo medaļu vēsturē, ko Latvija ieguvusi Pasaules kausa stafetes sacensībās.

Nākamos Kroļļus meklējot © DIENA

Pēc Raimonda Kroļļa lēciena no virslīgas uz A sēriju iemājojusi cerība, ka tas nebūs vientuļa mohikāņa gadījums un līdzīgās pēdās sekos citi latviešu talanti. Apskatīsim trīs perspektīvus futbolistus, kuri dzimuši apmēram tai laikā (2004–2005), kad Latvijas izlase piedalījās Eiropas čempionāta finālturnīrā. Mēģinājām preparēt viņu bērnības un jauniešu gadu karjeru brīdī, kad ambiciozi jāsāk aizvien skaļāk sevi pieteikt pieaugušo futbolā. Izvēlējāmies divus uzbrucējus un vienu centra aizsargu – dažāda ceļa gājējus ar dažādiem raksturiem un noteikti arī viņu tālākais ceļš nākotnē atšķirsies.

Kam pieder sports Latvijā? © DIENA

Sporta komandas īpašnieka vai galveno lēmumu pieņēmēja statuss ir sabiedrībā prestižs. Personisko ego silda arī sporta federācijas vadītāja amats. Slavenības pat sacenšas par iespēju nopirkt kaut mazu daļu no pasaulē plašāk zināmajiem klubiem, tomēr Latvijā ne visi sporta komandu īpašnieki vai patiesie labuma guvēji (PLG) vēlas sevi atklāt. Apskatīsim sporta pārvaldības aisberga neredzamo daļu un kādas straumes to virza Latvijas sporta okeānā.

Krīds turpina ievilkt boksa lielzvaigznes © DIENA

Arvien lielāku popularitāti pasaulē un Latvijā iegūstot profesionālajam boksam, tas turpina dominēt arī uz lielajiem ekrāniem. No 3. marta kinoteātros vērojama filma Krīds III, kas kļuvusi par pirmo IMAX kvalitātē uzņemto sporta filmu. Krīda sērijas izceļas ar to, ka piesaista pasaules labākos boksa speciālistus – gan āpus ringa, gan ringā – un šoreiz, Rokija franšīzi turpinošās sērijas trešajā filmā, debiju kinoindustrijā piedzīvo viena no šī brīža lielākajām pasaules boksa zvaigznēm Kanelo Alvaress.

Formulas 1 komandu franšīzes vērtība pēdējos pāris gados ir vismaz trīskāršojusies un turpina augt. F1 popularitātes bums, finanšu kapitāla pieaugums un izvēlētais tehniskās attīstības virziens čempionātam piesaistījis auto ražotājus kā mušas uz medu. Lielisku iespēju uzkāpt uz lielās skatuves un tikt pie gardākā pīrāga gabala saodušas arī privātās komandas, piemēram, Andretti Autosport, kas ļoti agresīvi un publiski cenšas lobēt savas intereses. Tomēr Formulas 1 vienības izveidojušas slēgto klubiņu un uz jebkuru jaunpienācēju skatās ar lielām aizdomām. Vai tas nozīmē, ka tuvākajos gados uz starta tā arī neredzēsim vairāk par 20 pilotiem?

Uzlabots vienradzis? Basketbola fenomens? Citplanētietis!? Kulminācijai strauji tuvojas ažiotāža ap Francijas basketbola brīnumbērnu Viktoru Vembanjamu, kurš, gaidot šīs vasaras Nacionālās Basketbola asociācijas (NBA) draftu, tiek uzskatīts par spilgtāko talantu šajā sporta veidā kopš Lebrona Džeimsa. Ne velti, jo savu vien deviņpadsmit gadu vecumā viņš apliecinājis, ka spēj mest kā Kevins Durants, aizsargāties kā Rūdijs Gobērs un spēlēt kā Jannis Adetokunbo. Pirms divām vasarām nu jau 221 centimetru garais Vembanjama starp divus gadus vecākiem puišiem dominēja zem Rīgas groziem U19 pasaules kausa izcīņā, bet šosezon starmešu gaismā Metropolitans 92 un Francijas valstsvienības sastāvā apliecina savu gatavību tikpat spilgti spēlēt arī pieaugušo līmenī.

Lai nokļūtu un pēc tam noturētos augstākā līmeņa sporta elitē, nepieciešams daudz un cītīgi trenēties, kas bieži vien liek ciest sportistu ģimenēm. Ja atlētam ir arī pilnas slodzes darbs, ģimenei laika paliek pavisam maz. Rubrikā Sporta cietā garoza viens no pasaules vadošajiem spēkavīriem Aivars Šmaukstelis stāsta, kā izdodas apvienot sportu, treniņus, darbu un ģimeni, kurā turklāt pavisam nesen sagaidīts pieaugums.

Šodien