Ražošana / Diena / Ražošana / Diena

Ražošanas statistikas rādītāji ar katru mēnesi kļūst sliktāki © DIENA (9)

Pagājušais gads Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē ir bijis ievērojami atšķirīgs no iepriekšējiem. Kopējais nozares pieaugums pērn ir bijis nulles līmenī, bet gada pēdējos mēnešos produkcijas izlaides apjoms pat uzrādījis samazināšanās tendenci. Raugoties uz konjunktūras apstākļiem, var teikt, ka vēl pērn oktobrī nozare bija samērā pievilcīgos plusos.

Stiprina Krievijas un Ķīnas sadarbību © DIENA (2)

Šā gada decembrī tika atklāts pirmais Krieviju un Ķīnu savienojošais gāzesvads Sibīrijas spēks. Tā dēvētā ietvara vienošanās par Krievijas gāzes piegādēm Ķīnai starp abām valstīm tika noslēgta jau 2009. gadā, tomēr vienošanās par Sibīrijas spēka – gāzesvada no Čajandinas atradnes Jakutijas (Sahas) Republikā un Koviktinas atradnes Krievijas Irkutskas apgabalā līdz Krievijas un Ķīnas robežpilsētai Blagoveščenskai – būvniecību tika panākta tikai 2014. gada maijā, bet uzreiz pēc tam arī sākās būvdarbi.

Izaugsmi veicināja gan mitrāka vasara, gan plašāk atdarīti maki © DIENA (5)

Brīdī, kad pasaules tautsaimniecība piebremzējusies un attīstīto valstu negatīvās rūpniecības tendences agri vai vēlu ietekmēs arī Latviju, interesants šķiet jautājums, uz kādām nozarēm balstīt tautsaimniecības attīstību.

Rūpnieki vēl spītē pasaules negācijām © DIENA (5)

Globālās tautsaimniecības kāpums, visticamāk, sāk ieslīdēt savā izaugsmes beigu fāzē, par ko zināmā mērā liecina arī mūsu valsts uzņēmumu ražošanas statistika. Šā gada desmit mēnešu rādītāji atklāj, ka apstrādes rūpniecības apjomi ir pieauguši par 2,6%, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Vienlaikus kopējā tendence nav sevišķi iepriecinoša, jo, piemēram, oktobrī apstrādes rūpniecības apjomi, rēķinot gada izteiksmē, pieauguši tikai par 1,8%.

Bezpilota lidaparātiem sola komerciālu nākotni © DIENA (9)

Globālais komerciālo bezpilota lidaparātu (pazīstamu arī ar starptautiski lietoto saīsinājumu BPL) jeb dronu tirgus pagājušajā gadā sasniedza četrus miljardus ASV dolāru ( 3,61 miljardu eiro), bet nākamo piecu gadu laikā desmitkāršosies, sasniedzot 40 miljardus dolāru, liecina bankas Barclays analītiķu aplēses.

FM: Izaugsmi rūpniecībā turpina sekmēt enerģētikas sektors (1)

Latvijā izaugsmi rūpniecībā turpina sekmēt enerģētikas sektors un stabilais pieaugums apstrādes rūpniecībā, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

Ventspilī par 4,1 miljonu eiro būvēs ēku polikarbonāta lokšņu ražotnei (3)

Uzņēmums Ostas celtnieks par 4,1 miljonu eiro Ventspilī būvēs ēku polikarbonāta lokšņu ražotnei, kuru nomās Ultraplast EU, aģentūru LETA informēja Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Lai nezaudētu kvalitāti, paliks pie tradīcijām © DIENA (9)

Vidējās paaudzes cilvēki droši vien atcerēsies savus bērnības laikus tālajos padomju gados, kad viens no našķiem bija konfektēm Gotiņa līdzīgas masas pagatavošana mājas apstākļos: metāla bundžiņu ar kondensēto pienu ievietoja verdošā ūdenī un vārīja, vārīja, līdz varēja ēst lielām karotēm... Par šīm savām bērnības atmiņām tagad pasmaida arī SIA Saldus Pārtikas kombināts īpašnieks un attīstības direktors Guntis Urlovskis.

Nosaka nomas maksu bijušajā Liepājas metalurga teritorijā

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde ir apstiprinājusi kārtību par nomas maksas noteikšanu bijušās AS Liepājas metalurgs teritorijā 60,6 hektāru platībā, aģentūru LETA informēja Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Ekonomists: Latvijā šogad koks ir smagāks par metālu (1)

Pasaules ekonomikas un rūpniecības nākotne izskatās arvien draudīgāk, bet Latvijas apstrādes rūpniecības datu aina augustā gandrīz nav mainījusies. Kopējā izaugsme gada griezumā turas knapi virs nulles, dažās apakšnozarēs izlaide krīt ar globālo ekonomikas vājumu nesaistītu iemeslu dēļ, bet citās aug, par spīti tam, ka pasaulē šīs nozares saskaras ar lielām grūtībām, jo mazinās pieprasījums pēc kapitāla precēm. Dažās nelielās nozarēs globālās krīzes ietekme ir nojaušama. Ja globālās rūpniecības krīze ietekme sasniegs rūpnīcas Latvijā, tad noturēt kopējās ražošanas izmaiņas virs nulles kādu laiku nevarēs.

Konkurences uzraugi ļauj Cido grupai iegādāties Bauskas alu

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut apvienošanās darījumu, ar kuru dzērienu ražotājam SIA Cido grupa piederošais uzņēmums SIA Lāčplēša alus iegūst izšķirošu ietekmi pār alus ražotāju SIA Bauskas alus un tā ražotnes notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu sniedzēju SIA Rūta M, aģentūra LETA noskaidroja KP.

Pirmajā pusgadā vidējo elektroenerģijas cenu Ziemeļvalstīs visvairāk ietekmējuši laikapstākļi (1)

Šogad sešos mēnešos elektroenerģijas cena saglabājusies pērnā gada līmenī, un Nord Pool biržā sistēmas vidējā cena kāpusi no 39 eiro par megavatstundu (MWh) līdz 41 eiro par MWh, ikmēneša izdevumā Elektroenerģijas tirgus apskats ziņo AS Latvenergo tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Baltijā audzētās smiltsērkšķu ogas ir visai kvalitatīvas © DIENA (2)

Smiltsērkšķi ir unikāla, ļoti plaši izmantojama kultūra. Tās dzimtene ir Himalajos, Tibetā, Mongolijā un Altaja apvidū. Latvijā pirmie smiltsērkšķi ievesti pagājušā gadsimta 70. gados, bet tieši pēdējo gadu laikā smiltsērkšķu stādījumu platības strauji augušas. Ražotāju kļūst vairāk, un katram ir jāatrod sava niša.

Lai ēkām nebūtu ne mazākās lētuma piegaršas © DIENA (4)

Pavērojot jebkuras Latvijas pilsētas vai lauku ciemata daudzdzīvokļu namus, top skaidrs, ka tajos joprojām dominē plastikāta, nevis koka logi. Labi, ka vismaz privātmājās un vēsturiskajās ēkās ir citādi. Tāpēc devos uz koka logu, durvju, kāpņu un mēbeļu ražošanas firmu SIA Logos R un nolēmu noskaidrot, kā mūsdienās iespējams konkurēt ar plastikāta logu, dēvētu arī par PVC logu, ražotnēm un kā neliels uzņēmums var izdzīvot, ražojot produkciju tikai vietējam Latvijas tirgum.

Atziņas, ka pasaules ekonomika tuvojas augšupejas cikla izskaņai, cita starpā pirms dažiem mēnešiem šaurākā lokā runātais, ka norises pasaules tautsaimniecībā, vadoties pēc ekonomikas pēcbrieduma fāzes, sāk atgādināt 2008. gada pavasari, šķiet, sāk iegūt taustāmāku pamatu. Pēdējie mēneši Latvijas ārējā tirdzniecībā nevēsta neko labu, un krīt gan eksporta, gan importa apjomi. Pirmie norāda uz vājāku patērētāju aktivitāti ārvalstīs, taču importa samazināšanās var likt iezvanīt visai skaļus trauksmes zvanus, jo norāda uz to, ka patēriņš sāk stagnēt vai pat samazināties arī Latvijā. Tas nozīmē, ka pretēji gaidītajam mājsaimniecības ar savām pirkšanas aktivitātēm uz iepriekšējā algu pieauguma rēķina ekonomikas sildīšanā var neizrādīties tik spēcīgs atbalsts, kā eksperti iepriekš gaidījuši.

"Viss sākās ar mums pašām, virtuvē. Vēlējāmies savā ikdienā ieviest vairāk dzīvas enerģijas, pievērsties dabas vērtībām, un par savu dzīves moto pieņēmām veselīgu un dabai draudzīgu dzīvesveidu," par sava Bauskā nodibinātā uzņēmuma Gusto veidošanās pirmsākumiem saka dabiskās kosmētikas ražotājas Līga Elmane un Andra Katkeviča.

Jūras krastā, raugoties viļņu izskaloto koku fragmentos, ielūkojoties klasiskā rokas pulkstenī, kas pirkts par vasaras darbos sataupītu naudiņu, – tā meditējot 2015. gadā Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēknim Ivo Asnam radās ideja par diplomdarba virzienu – viņš izgatavos rokaspulksteni no koka! Pirmā prototipa radīšana Ivo bija pamatīgs izaicinājums. Nu jau kopš tā brīža ir pagājuši gandrīz četri gadi. Tagad Ivo un viņa kompanjona Dāvja Paipas 2016. gadā nodibinātais uzņēmums SIA Oviwatch ražo desmitiem koka pulksteņu, kurus iegādājas klienti ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā un pat ASV.

Kad buksē pasaulē sestā lielākā ekonomika - autobūve (3)

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes lejupslīde, taču autobūvē ir veicies īpaši slikti. Lai gan pie vainas ir daudzi īslaicīgi faktori, situācija nozarē norāda arī uz sarežģījumiem ilgtermiņā, kur liela nozīme ir tirdzniecības kariem.

Pēdējo mēnešu dati par rūpniecības produkcijas izlaidi aizvien izteiktāk nostiprina divas atziņas. Pirmā no tām – kopumā pasaules, konkrēti, Eiropas, ekonomika nonāk aizvien dziļāk brieduma fāzē, un ir jārēķinās, ka jau tuvākajā nākotnē izaugsmes tempi saruks vai pat var kļūt negatīvi. Tas nozīmē, ka arī Latvijas rūpnieku produkcijas eksporta iespējas varētu sarukt vājākas ārvalstu pircēju aktivitātes dēļ.

"Divdesmit gadu ir laika periods, kurā Latvijā ir veidojušās un attīstījušās atkritumu apsaimniekošanas saimniecības. Pa šo laiku ir izaugusi jauna paaudze, kura uz daudzām lietām – arī uz zaļā dzīvesveida iespējām un atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem – raugās citādi nekā iepriekšējās paaudzes, un tas bieži vien ir apsveicami. Gados jaunie Latvijas iedzīvotāji šķiro atkritumus, izvēlas preces bez iepakojuma vai ar videi draudzīgu iepakojumu. Taču jāņem vērā, ka šo gadu laikā attīstījusies arī iepakojumu ražošanas industrija," norāda uzņēmuma Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis.

Šodien

Ražošana