Laikā, kad pasaule piedzīvo lielāko saimniecisko lejupslīdi kopš 1929. gada krīzes un tai sekojošās Lielās depresijas pērnā gadsimta trīsdesmitajos gados, mūsu valsts galvenajā ražojošajā dzinējspēkā – apstrādes rūpniecībā – ir vērojams vienīgi niecīgs mīnuss.
Tikai par procentu
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pērn salīdzinājumā ar 2019. gadu Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide kritusies par 1,2%. Kā norāda CSP, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma samazinājumu 2020. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ietekmēja Covid-19 pandēmija, īpaši tās pirmais vilnis pavasarī un ar to saistītie nelabvēlīgie faktori: ražošanas pārtraukšana, produkcijas pieprasījuma samazināšanās, kā arī slēgto robežu ietekme uz materiālu piegādi un saražotās produkcijas eksportu, it sevišķi tādās nozarēs kā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana (produkcijas izlaide saruka par 17,3%), tekstilizstrādājumu ražošana (samazinājums par 11,2%), apģērbu ražošana (kritums 8,3%) un dzērienu ražošana (kritums 8,2%).
Savukārt ražošanas apjoma pieaugums pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā.
Gada nogalē kāpj
Lai gan 2020. gads kopumā ir noslēgts ar mīnusu, tomēr aizvadīto gadu varam vērtēt ar optimismu, jo pretēji ražotāju nedienām pavasarī gada nogalē bija vērojami dinamiski izaugsmes tempi, ievērojami apsteidzot pat pirmspandēmijas rādītājus. Pēc CSP aprēķiniem, pērn decembrī, salīdzinot ar 2019. gada pēdējo mēnesi, produkcijas apjoma pieaugumu uzrādīja lielākā daļa apstrādes rūpniecības nozaru, tai skaitā koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana (izņemot mēbeles) – kāpums par 17%, mēbeļu ražošana – par 21,6%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 17% un apģērbu ražošana – par 11,1%.
Savukārt ražošanas apjoms samazinājās iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 33,1%, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 17,9%, dzērienu ražošanā – par 15,9% un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 11,5%. Produkcijas izlaide samazinājās arī pārtikas produktu ražošanā – par 3,2% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, – par 3,7%. Kopumā decembrī ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā bija par 5,1% lielāki nekā gadu iepriekš.
Tādējādi apstrādes rūpniecība ir kļuvusi par nozari, kas amortizē ekonomisko krīzi, valstij palīdzot turēties iespējami tuvu pirmskrīzes labklājības līmenim.
''Apstrādes rūpniecībā izaugsme turpinās neitralizēt aktivitātes kritumu pakalpojumu nozarēs. Šobrīd lielākie izaicinājumi ir tikt galā ar Covid-19 prevencijas pasākumiem un nodrošināt spēju kāpināt ražošanas apjomus. Iepriekšējā perioda piesardzība daudzās nozarēs ir izveidojusi būtisku izejvielu un komponenšu iztrūkumu, kas veido t. s. šauros pudeles kaklus izaugsmei,'' ražošanu ietekmējošos faktorus ieskicē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņaprāt, šobrīd Latvijas uzņēmumiem var pavērties iespējas iespraukties jaunās nišās.
Pēc Swedbank vecākās ekonomistes Agneses Bucenieces domām, par spīti pandēmijai tuvākie mēneši apstrādes rūpniecībai varētu būt diezgan labi. Viņa atsaucas uz Eiropas Komisijas aptaujas datiem, saskaņā ar kuriem Latvijas ražotāju noskaņojums Covid-19 otrā viļņa ietekmē nav būtiski pasliktinājies. ''Pasūtījumi turas nedaudz virs ilgtermiņa vidējā līmeņa. Kokapstrādē tie turpina augt. Pagaidām neredzam, ka pieprasījums pēc koksnes mazinātos, piemēram, britu pilno noliktavu dēļ. Eirozonas lielāko valstu, kā arī Zviedrijas un Apvienotās Karalistes iepirkumu vadītāju aptaujas rāda, ka apstrādes rūpniecība Latvijai nozīmīgās tirdzniecības partnervalstīs 2021. gadu ir iesākusi ar izaugsmi,'' ražošanas faktorus ieskicē ekonomiste.
Viņa norāda arī uz to, ka pandēmijas ietekmē iedzīvotāji nepieejamos pakalpojumus ir aizstājuši ar dažādu preču patēriņu, kas, protams, labvēlīgi ietekmē preču ražotājus. ''Rodas bažas, ka, pandēmijai atkāpjoties, šī tendence mainīsies pretējā virzienā un mazināsies preču pieprasījums un attiecīgi to ražošana. Pagaidām gan Eiropas uzņēmumu aptaujās šādas bažas nav novērojamas. Latvijas ražotājiem, kuru piedāvājumā ir liels klāsts ar dažādiem būvniecībā izmantojamiem materiāliem, labvēlīgas būs ekonomikas atveseļošanās fāzē gaidāmās investīcijas būvniecībā,'' spriež tautsaimniecības eksperte.
Piesardzīgs optimisms
Attiecībā uz būvniecības nozarē gaidāmajām norisēm samērā pozitīvas atziņas var dzirdēt arī no būvmateriālu ražotāju vides. ''Noskaņojumu var raksturot kā piesardzīgu optimismu. Gatavojamies tam, ka pandēmija turpināsies vēl vairākus mēnešus un ekonomiskā aktivitāte šogad būs mazāka nekā pērn. Eksporta tirgos pērn pieprasījums nemazinājās, un to lielā mērā noteica iesāktie projekti un valdību injekcijas ekonomikā, kā arī infrastruktūras objektos. Latvijā šī tendence nebija tik izteikta, un piedzīvojām ap 10% tirgus kritumu. Arī šeit palīdzēja valdības investīcijas autoceļos, kur pērn bija vērojama liela aktivitāte,'' situāciju komentē Schwenk Latvija tirdzniecības un loģistikas direktors Baltijas valstīs Māris Gruzniņš.
Pēc viņa domām, lielākas bažas sagādā nevis norises eksporta tirgos, bet situācija tepat, Latvijā.
''Ekonomiskās krīzes apstākļos vienmēr var vērot, ka daļa uzņēmumu sāk iegādāties produktus pelēkajā zonā, un šis laiks nav izņēmums. Godprātīgos uzņēmējus tas ļoti uztrauc – un jo īpaši gaidāmo investīciju kontekstā Eiropas atveseļošanas plāna ietvaros. Uzskatām, ka kontrolējošām iestādēm ir jābūt vēl stingrākām un kontrolei vēl labākai, lai ēnu ekonomiku mazinātu straujāk,'' uzsver Gruzniņš.
Schwenk Latvija vadības pārstāvis norāda, ka ļoti būtisks aspekts ir pieaugošais cementa imports no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), Latvijas gadījumā – no Baltkrievijas un Krievijas. ''Kamēr ES ražotāji raugās zaļā kursa virzienā, investē un ražo atbilstoši augstākajiem vides standartiem, tirgū brīvi ieplūst produkti, kas ražoti pilnīgi citos tirgus apstākļos. Valdību atbalsts šo valstu ražotājiem, ES stingro vides prasību neesamība, energoresursu zemās izmaksas un citi aspekti padara konkurenci nevienlīdzīgu, un šī plaisa pieaug ar katru gadu,'' skaidro rūpnieks.