Ziņas / Diena / Ziņas / Diena

Ir jāpielāgojas paaudžu maiņai © DIENA

Katrai paaudzei ir atšķirīgi ekonomiskie paradumi, piemēram, vecākās un vidējās paaudzes pārstāvji gadiem ilgi strādā vienā profesijā un pat tajā pašā darbavietā un maina darbu tikai tad, ja uz to pamudina svarīgi apstākļi, iegādājas mājokli ilgam laikam, kā arī veido uzkrājumus, savukārt jaunās paaudzes pārstāvji izvēlas regulāri mainīt dzīvesvietu, ceļot un attālināti strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Ko iegūstam, ko zaudējam? © DIENA

Inflācija atstāj aizvien jūtamāku ietekmi uz cenām un patērētāju pirktspēju, un Zemkopības ministrija (ZM) ir aktualizējusi ideju samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) primārajiem pārtikas produktiem.

Akcijas uzkrājumu veidošanai © DIENA

Iespēja gūt papildu ienākumus un aizsargāt uzkrājumus pret inflāciju.

Tirgus aug, rentabilitāte krīt © DIENA

Apdrošināšanu ietekmē strauji augošā inflācija un procentu likmju kāpums.

Iekļaujoša attieksme nav tikai modes lieta © DIENA

Eiropā daudzās nozarēs vērojams darbinieku trūkums. Tas liek atteikties no aizspriedumiem pret dažādību.

Starp vīrusiem un dārgo degvielu © DIENA

Covid-19 izplatības mazināšanās un fakts, ka rietumu pasaulē pēdējos gados mājsaimniecību uzkrājumi ir auguši, teorētiski paver lielākas iespējas ceļošanai.

Investors Andris ar savu piemēru aicina doties investīciju pasaulē

Pēdējos gados cilvēki Latvijā vidēji ir kļuvuši krietni turīgāki. Tajā pašā laikā arī inflācija ir uzņēmusi apgriezienus. Tāpēc loģiska vēlme ir savu līdzekļu pirktspējas saglabāšana un to vairošana, nodarbojoties ar investīcijām. Tajā brīdī ir jāsastopas ar aktuālajiem jautājumiem – kā sākt? Ko darīt? Kur meklēt informāciju?

Cer uz veiksmīgu vasaru © DIENA

Maijā izmitināšanas nozares uzņēmēju konfidences rādītājs sasniedzis augstāko vērtību gandrīz trīs gadu laikā, t. i., kopš 2019. gada jūnija, un bija 38,9.

Pat viszemākās kvalitātes prasības ir augstas © DIENA

Līdz ar Īriju un Lielbritāniju Norvēģija daudziem latviešiem, šķiet, asociējas ar Annas Brigaderes lugā Sprīdītis minēto Laimīgo zemi.

Dzīve ar mazāku pirktspēju © DIENA

Pēc vērienīgiem naudas plūdiem kovidkrīzes novēršanai pasaules tautsaimniecības sabremzēšanās bija likumsakarīga, un līdz ar to algu pieaugumam jākļūst lēnākam. Ir skaidrs, ka darba samaksas pieauguma temps ar divciparu skaitli mērāmos procentos ilgstoši nav iespējams un tā tempam būtu jākrītas.

Rēķini par apkuri augs, bet Rīgā krīzi neprognozē © DIENA

Uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis intervijā Rūtai Kesnere.

Grūtāk pārfinansēt parādus © DIENA

Augošā inflācija ne tikai kāpina uzņēmumu izmaksas un iedzīvotāju tēriņus, bet arī rada iemeslu aizņēmuma procentu likmju kāpumam.

Bads nedraud, taču augstas pārtikas cenas gan © DIENA

Šā gada pirmajos mēnešos Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā un joprojām jūtamā Covid-19 pandēmija radījusi dramatiskas cenu izmaiņas augsnes bagātinātāju jeb minerālmēslu tirgos.

Plusi strauji dilst © DIENA

Krievijas iebrukuma Ukrainā radītā ietekme finanšu tirgos nav metusi līkumu arī mūsu valstij. Tas visai labi redzams arī Latvijas pensiju otrā līmeņa plānu ienesīguma rādītājos.

Neraugotiesuz to, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau sākotnēji negatīvi ietekmēja mūsu valsts ekonomiskos procesus, tas nespēja izskaust mūsu Latvijas tautsaimniecības dinamisko izaugsmi.

Augstas dabasgāzes un elektrības cenas, nestabila ģeopolitiskā situācija, energoresursi kā ierocis – visi šie apstākļi skaļi signalizē, ka ir nepieciešami tūlītēji soļi Latvijas enerģētikas jomas sakārtošanai. Te gan svarīgi neapmulst un fokusēties uz attīstību, nevis tikai uz izdzīvošanu. Jau izskanējušas idejas pat par atomelektrostacijas nepieciešamību, tomēr, pirms sapņojam par tik sarežģītiem risinājumiem, jānovērtē tas, kas mums jau ir, un kādi elementi būtu jāpievieno šim vienādojumam, lai efektīvi risinātu šodienas un arī nākotnes izaicinājumus.

Pasaulē jau vairāk nekā desmitgadi izmantotie ekonomikas stimuli, kas orientēti uz zemāku aizdevuma procenta likmju panākšanu ar mērķi veicināt patēriņa pieaugumu, varētu tikt pārtraukti.

Šobrīd dažādās nozarēs vērojams darba roku trūkums, un cīņa par talantīgiem darbiniekiem uzņēmumu starpā kļuvusi īpaši spraiga. Šajā konkurences cīņā daudz lielākas izredzes ir tiem uzņēmumiem, kas dzīvo pēc ilgtspējas principiem un nodrošina saviem darbiniekiem motivējošus apstākļus un atbalstu.

Situācija Latvijas rūpniecībā patlaban nav viennozīmīga. No vienas puses, rūpniecība ir tā tautsaimniecības joma, kuru Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi daudz mazāk nekā mazumtirdzniecību, tūrismu, pasažieru transportu, ēdināšanu un vēl citas ar cilvēku pārvietošanos un pulcēšanos saistītās nozares, līdz ar to pēdējo divu gadu laikā rūpniecība nav īpaši smagi cietusi.

Pēc teju pilnīga klusuma iepriekšējos divos gados 2022. gadā kruīzu kompānijas Baltijas jūrā steidz atgūt iekavēto, kas samērā lielus izaicinājumus paredz arī Rīgas ostai un Latvijas tūrisma industrijai, jo atbilstoši pašreizējiem plāniem galvaspilsētas ostā vienas vai divu dienu vizīti pieteikuši 140 kruīza kuģi, kas uz Rīgu kopumā atvedīs ap 130 tūkstošiem tūristu.

Šodien

Ziņas