Latvijā pagājušajā gadā bezdarbnieku bija aptuveni 2,5 reizes vairāk nekā brīvo darbvietu, tomēr bezdarba līmenis kopumā nav dramatiski augsts.
Banku ekonomisti un Finanšu ministrijas eksperti vērš uzmanību uz to, ka būtiska tendence, kas jau patlaban ietekmē darba tirgu un turpmāk ietekmēs aizvien vairāk, ir tā, ka darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits samazinās – sabiedrība noveco, bet jauniešu, kas ienāk profesionālajā vidē, ir maz. Te gan ir svarīgi piebilst, ka šī nav tikai Latvijai specifiski raksturīga iezīme, bet gan vērojama daudzviet Eiropā un arī citur pasaulē.
Daudz vakanču valsts pārvaldē
Latvijā aizvadītajā gadā bija vidēji 24,3 tūkstoši brīvo darbvietu. Privātajā sektorā – 13,5 tūkstoši vakanču, publiskajā sektorā – 10,8 tūkstoši.
Vērā ņemams brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 8,4%, kā arī administratīvajos un apkalpojošajos dienestos – 4%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 3,3%, būvniecībā – 2,9%, transporta un uzglabāšanas nozarē – 2,9%, veselības un sociālās aprūpes jomā – 2,6%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Vērtējot ģeogrāfiskā aspektā,
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 22. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00