Diskusijas par graudu tranzītu no Krievijas un mangāna rūdas tranzītu uz šo valsti, kā arī ukraiņu veiksmīgie triecieni Krievijas naftas saimniecībai liek uzdot jautājumu par to, cik ilgi Krievija vēl vispār ekonomiski varēs atļauties turpināt plaša mēroga karadarbību Ukrainā.
Rietumvalstu cerības, ka dažādi pret Krieviju vērsti ekonomiskie ierobežojumi apslāpēs šīs valsts vēlmi karot un Krievzemes ielās izies plašas iedzīvotāju demonstrācijas, pagaidām nav attaisnojušās, taču tas vienlaikus nenozīmē, ka pret agresorvalsti ieviestās sankcijas vispār nestrādā. Līdz ar to nav mazsvarīgi saprast, cik ilgi Krievijas ekonomika būs spējīga uzturēt pašreizējo kara jaudu un kas būtu jādara, lai šīs iespējas iespējami ātri samazinātu.
Agresorvalsts kļūst vājāka
"Es domāju, ka Rietumu sankcijas noteikti ir novājinājušas Krievijas ekonomiku un it īpaši šīs valsts ilgtermiņa attīstības potenciālu, taču ātru Krievijas ekonomikas sabrukumu un krasu sabiedrības neapmierinātības pieaugumu, kas izraisītu iekšējas politiskas pārmaiņas valstī, sankcijas nav izraisījušas," situāciju vērtē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Ekonomists skaidro, ka Krievijas eksportā dominē energoresursi, naftas pārstrādes produkti, metāli un pārtikas produkti un ka Krievijai lielā mērā ir izdevies saglabāt šo grupu nodrošinātos eksporta ieņēmumus, gandrīz zaudēto Rietumu tirgu aizstājot ar citām noieta iespējām. "Krievijai eksports ir sadārdzinājies, naftas ražošanas apjomi ir nedaudz samazinājušies, un valstis, kuras
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 2. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00