Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Zemāks PVN visu neatrisinās © DIENA

Oktobra nogalē Rīgā notika pikets, kurā tika prasīta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana līdz 12% sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem un tika akcentētas viesmīlības nozarē sasāpējušas problēmas. Jāatgādina, ka PVN pamatlikme ir 21%. (Detalizētu informāciju var atrast Valsts ieņēmumu dienesta interneta vietnē.)

Ģenerālprokuratūra mazgā Martinsonu © DIENA

Reaģējot uz Dienas rakstu par to, kā sakārtotas bēdīgi slavenā Māra Martinsona kriminālās problēmas ar apsūdzībām nodokļu shēmošanā, Ģenerālprokuratūra (ĢP) teju pēc nedēļu ilgām pārdomām pirmdien izplatīja paziņojumu, kurā, pirmkārt, palaboja Dienu, otrkārt, aizplīvuroti izvirza nepamatotus pārmetumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID), bet treškārt un galvenokārt – bez kautrēšanās publiski aizstāv Martinsona izpestīšanu un apzināti sev nogriež ceļu uz apšaubāmā lēmuma atcelšanu.

Zīmīgas vēlēšanas Āfrikā © DIENA

Aizvakar – 30. oktobrī – notika parlamenta vēlēšanas tādā interesantā Subsahāras Āfrikas valstī kā Botsvāna

Pase – kā drošības garants © DIENA

Savdabīgu argumentu izdomājuši Iekšlietu ministrijas (IeM) speciālisti, lai pamatotu valsts nodevas paaugstināšanu par pases un eID kartes izsniegšanu, proti, kā iemesls tiek piesaukts emocionāls skaidrojums – lai iekšlietu nozare spētu arī turpmāk nodrošināt sabiedrības drošību.

Neveiksmīga debija © DIENA

Uz citu starptautisko notikumu fona bez pelnītās uzmanības palika pagājušās nedēļas beigās notikušās parlamenta apakšpalātas vēlēšanas Japānā, kuras kļuva par kārtējo apliecinājumu, ka turpina kristies šķietami mūžīgās galvenās varas partijas – liberāldemokrātu (LDP) – popularitāte.

No kā bail aizsardzības ministram? © DIENA

Aizsardzības ministra Andra Sprūda (Progresīvie) lēmumu neierasties uz sarunu ar opozīcijā esošā Apvienotā saraksta (AS) frakciju Saeimā nevar nosaukt nekā citādi kā par muļķīgu kā no politiskā, tā no publiskās komunikācijas un tēla viedokļa.

Svētku mēnesim tuvojoties © DIENA

Novembris mūsu valstī asociējas ar patriotiskiem svētkiem. 11. novembris ir Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena – Lāčplēša diena –, bet 18. novembris ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena.

Braukt nevar nebraukt © DIENA

Sevišķi rietumvalstīs plašu kritiku izpelnījusies ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša došanās uz Krievijas pilsētā Kazaņā notikušo BRICS valstu līderu samitu un viņa tikšanās ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu.

Neēdušais paēdušo neinteresē © DIENA

Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.

Kurjeru bizness un vērtības © DIENA

Latvijas sabiedrības uzmanības centrā šajā rudenī nonācis ēdienu piegādes bizness.

Likmes krīt, problēma paliek © DIENA

Eiropas Centrālā banka (ECB) oktobrī ir nedaudz samazinājusi likmes. Lēmums tika pieņemts 17. oktobrī, bet jaunās likmes stājas spēkā šodien – 23. oktobrī. Pēdējos gados ECB likmēm tiek pievērsta liela uzmanība un tiek piedēvēta milzīga ietekme. Izskan arī prognoze, ka likmju samazināšana atdzīvinās nekustamā īpašuma tirgu.

Moldovas trauksmes zvans © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notikušajā referendumā par atbalstu valsts kursam uz integrāciju Eiropas Savienībā vārda tiešā nozīmē pēdējā brīdī uzvaru ar 11,6 tūkstošu balsu pārsvaru nodrošināja eirointegrācijas piekritēji.

Par pārvaldības kvalitāti © DIENA

Nesen laikrakstā Diena un citos medijos uzmanība bija pievērsta Nobela prēmiju piešķiršanai. Saistībā ar pētījumu, kas saņēmis Nobela prēmiju ekonomikā, tika uzsvērta pārvaldības loma valsts attīstībā.

Ir, kur ietaupīt © DIENA

Valsts kontrole (VK) šonedēļ nosūtījusi Saeimai vēstuli, kurā vērš uzmanību uz VK revīzijās sniegtajiem un vēl neieviestajiem ieteikumiem un atziņām, kas varētu radīt pozitīvu ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu.

BRICS līderu samits © DIENA

Nākamajā otrdienā, 22. oktobrī, Krievijas pilsētā Kazaņā sāksies trīs dienas ilgs pašas nozīmīgākās nerietumu valstu apvienības BRICS līderu samits, par kuru t. s. globālajos dienvidos izplatīts ir viedoklis, ka šis samits var kļūt par šā gada pašu nozīmīgāko un ilgtermiņā ietekmīgāko notikumu starptautiskajā politikā.

Tērēšanas kāre © DIENA

Jāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.

Čagosu arhipelāga izaicinājums © DIENA

Oktobra sākumā bez īpašas ievērības tika atstāta ziņa, ka Lielbritānija ir piekritusi nodot suverenitāti pār Čagosu arhipelāgu Maurīcijai, kura uz šīm salām pretendē vēl kopš 1968. gada. Čagosu arhipelāgs, jāatgādina, ir zināms galvenokārt tāpēc, ka uz lielākā no tā atoliem – Djego Garsijas atola – atrodas tāda paša nosaukuma ASV stratēģisko bumbvedēju bāze. Tās darbību arhipelāga nodošana Maurīcijai gan vēl krietnus gadu desmitus neietekmēs.

Bažas par drošību un turību © DIENA

Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir zema. To atklāj Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat pētījums, kas attiecas uz ES dalībvalstīm 2023. gadā.

Darba tirgum ir jāpielāgojas © DIENA

Latvijā ik gadu pensionējas lielāks skaits cilvēku nekā darba vidē ienāk, un šāda tendence pastiprināsies, jo jauniešu skaits būs vēl mazāks. Uz to uzmanību ir vērsuši vairāki eksperti, viņu vidū Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory vadības pārstāve Anta Praņēviča un vēl citi

Politiskais faktors Miltons © DIENA

Amerikas Savienoto Valstu Floridas pavalsti sasniegusī augstākās, piektās, kategorijas viesuļvētra Miltons posta ne tikai Floridu un ASV ekonomiku – Miltons un tā priekštece, kategoriju zemākā viesuļvētra Helēna, ir kļuvuši arī par politisko faktoru.

Populisms "neizrullē" © DIENA

Vakar Saeima noraidīja Progresīvo priekšlikumu grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, ar kuru tika rosināts ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot nepilngadīgajiem no 16 gadu vecuma. Jāsaka tieši – labi, ka tā.

Laiku pa laikam kādai tautsaimniecības nozarei izdodas savas veiksmes un neveiksmes pacelt valstiskā līmenī un definēt kā sabiedrības labklājības rādītāju. Patlaban šādas ambīcijas ir ēdināšanas nozarei, un konkrētāk – Rīgas restorānu biznesam.

Pirms neilga laika ar nelielu ironiju rakstīdama par Progresīvo politiskā brieduma un vieduma trūkumu, iekuļoties katrā iespējamā problēmā, ko politiskā dienaskārtība tiem servē, patiesi nenojautu, ka tik drīz pie tā būs jāatgriežas, šoreiz jau veltot jautājumu valdības koalīcijas vecākajam brālim – cik pieļaujami politiski savtīgos nolūkos ir nereaģēt uz jaunākā koalīcijas partnera nepieļaujamu rīcību?

Virkne ietekmīgu plašsaziņas līdzekļu nonākuši pie secinājuma, ka tā sauktais Eiropas zaļas kurss (European Green Deal), kura ietvaros līdz 2050. gadam paredzēta apvienotās Eiropas pāreja uz klimata neitralitāti, vienlaikus saglabājot ekonomiskās izaugsmes tempus, ir sācis buksēt.

Darbiniekiem vairs nedrīkstēs prasīt svešvalodu zināšanas, ja tam nav objektīva pamatojuma. To paredz Saeimas nesen pieņemtie grozījumi Darba likumā.

Irānas īstenotais raķešu trieciens pa Izraēlas teritoriju, kas tika pozicionēts kā atbilde par proirāniskā Hamās politbiroja vadītāja Ismaila Hanijas, Hizbullāh iepriekšējā līdera Hasana Nasrallas un Kuds spēku virspavēlnieka Abāsa Nilforušana nogalināšanu, kārtējo reizi ir aktualizējis jautājumu par liela mēroga reģionāla kara izcelšanās iespējamību Tuvajos Austrumos.

Izmeklēšanā par uzbrukumiem (gan fiziskiem, gan nomelnojošiem) tā dēvētajos Krievijas opozīcijas cilšu karos noticis būtisks pavērsiens, kam būtu jāpiespiež arī Latvijas izmeklētāji mainīt taktiku no visa noliegšanas un klusēšanas uz aktīvu patiesības noskaidrošanu, vai uzpirkšana un uzbrukumu organizēšana tiešām notikusi, arī iesaistot mūsu valstspiederīgos un uzpērkot policistus un prokurorus.

Latvijā, analizējot, kādu ietekmi atstāj Krievijas sāktais karš Ukrainā, bieži tiek apspriestas tendences ekonomikā. To, ka šis karš traucē pēc Covid-19 pandēmijas atdzimt tūrismam, uzsver ne tikai viesmīlības jomas uzņēmēji, bet arī Centrālā statistikas pārvalde.

Laikraksts USA Today nupat veltījis plašu publikāciju tādam jautājumam kā jaunu vēlētāju reģistrēšanās svārstīgajās pavalstīs pirms šāgada 5. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, norādot – viņu balsis var radikāli ietekmēt vēlēšanu iznākumu.

Var tikai apbrīnot aklumu un kurlumu, ar kādu to vai citu viedokli tautās laiž Progresīvie, ja burtiski nedēļu pēc pašu radikālajiem un tuvredzīgajiem publiskajiem izteikumiem par Izraēlas metodēm cīņā ar Tuvo Austrumu teroristiskajiem grupējumiem tie paši steidz kļūt par "to partiju, kuras kultūras ministre grib atņemt finansējumu privātajam muzejam ebreju glābēja Žaņa Lipkes piemiņai".

Šodien