Vienā mediji, cilvēki pie saviem TV vai soctīklu lietotāji šausminās, iesmej un nosoda to, kā Tramps auklējas ar šo XXI gadsimta Hitleru, tā patiesībā apdraudot Ukrainas eksistenci un visa reģiona drošību. Otrā – amatpersonas ar nopietnām sejas izteiksmēm sabiedrībai (bet vienlaikus, protams, ASV vēstniecībai) stāsta, ka viss šis ir ļoti talantīga un labākajiem nodomiem apveltīta lielvaras līdera centieni panākt «noturīgu un taisnīgu mieru Ukrainā». Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs samiernieciski aicina uz Trampa organizētajām sarunām skatīties, noliekot pie malas emocijas un gaidas, saprotot, ka tas esot tikai viens elements daudz plašākā un sarežģītākā procesā, kas vērsts uz noturīga un taisnīga miera panākšanu Ukrainā. Tulkojumā tas nozīmē izmisīgu lūgumu neizdarīt spiedienu uz valsts ārpolitikas realizētājiem, lai tie nāk ar ASV prezidenta taktiku kritizējošiem paziņojumiem, ņemot vērā, ka runa ir par mūsu stratēģisko sabiedroto, kuras līderis, kā redzams, saprot tikai glaimu valodu.
Ārlietu ministre Baiba Braže uzsver, cik augstu Latvija vērtē «Trampa centienus apturēt Krievijas agresijas karu un panākt taisnīgu un ilgstošu mieru un drošību Ukrainai». It kā ironijas vēl nepietiktu, ministre piemet pārspīlējumu, kas disonē ar realitāti, paužot uzslavu ASV spiedienam, kas esot izšķirošs, lai panāktu Krievijas iesaisti patiesā miera procesā.
Spiediens un Trampa Krievijas politika ir tik pat tāli viens no otra kā Putins un viņa deklarētā vēlme panākt mieru Ukrainā.
Ne mazākajā mērā nevēlos ironizēt par mūsu valsts ārpolitikas realizētājiem, kuri ir spīlēs starp nepieciešamību glaimot narcisam, kurš pats nesaprot, ko dara, starp pienākumu Latvijas drošības vārdā nepieļaut ASV kā stratēģiskā partnera attālināšanos no Ukrainas noregulējuma un transatlantiskās sadarbības un vienlaikus kaut kā salāgot savus komentārus un reakcijas uz to neglaimojošo un ļoti uztraucošo realitāti, ko ziņu tiešraidēs redz sabiedrība. Tas, kam gribu pievērst uzmanību, ir šo divu paralēli informatīvo realitāšu līdzās pastāvēšana, kur sabiedrībai var rasties jautājums, vai politiķi adekvāti novērtē situāciju un stāsta taisnību. Tādēļ vērts piestrādāt pie nepavisam ne viegla uzdevuma – pārtulkot un skaidrot šo diplomātisko laipošanu pašmāju sabiedrībai.