Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Kārtējais signāls Rietumiem © DIENA

Nedaudz vairāk nekā pirms nedēļas Nigērija ārlietu ministra Jusufa Tugara personā paziņoja, ka ir pieņemts lēmums pēc nepieciešamo priekšdarbu veikšanas iesniegt lūgumu par valsts pievienošanos BRICS.

Kūku svētki bada laikos © DIENA

Otrdien valdība pieņēma, manuprāt, kārtējo dīvaino lēmumu laikā, kad aizvien izjūtam budžeta līdzekļu nepietiekamību daudzām jomām.

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas © DIENA

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.

Demokrāti negrasās padoties © DIENA

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Džo Baidena ikgadējā uzruna Kongresam par stāvokli valstī (State of Union Adress) paredzami izvērsās par Baidena un plašākā nozīmē demokrātu priekšvēlēšanu programmas pieteikumu pirms šā gada 5. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta (arī Kongresa un vēl virknes citu) vēlēšanām.

Mākslīgais intelekts ir līdzās © DIENA

Mākslīgais intelekts ir jēdziens, kas šopavasar aizvien biežāk parādās visdažādāko nozaru aktualitātēs.

Militārā tēma būs klātesoša © DIENA

Eiropas Savienībai (ES) jāpāriet uz kara ekonomikas režīmu un Eiropas Aizsardzības fonds jāpalielina vismaz līdz 100 miljardiem eiro – šādus ierosinājumus nesen sociālās saziņas vietnē Facebook pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, politologs Ivars Ijabs, kurš pārstāv liberālo strāvojumu – partiju Latvijas attīstībai un EP grupu Renew Europe.

Haiti un nestabilitātes teritorijas © DIENA

Nedēļas pirmajā pusē plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā nonāca Karību jūras valsts Haiti, kur notika organizētās noziedzības un ielu bandu konglomerāta mēģinājums panākt premjerministra Ariela Anrī gāšanu.

Sabiedrisko mediju kurss nu prezidenta rokās © DIENA

Kopš šīs nedēļas, kad no amata atkāpās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane, jebkuram par sabiedrisko mediju (LSM) saturu kritiskam viedoklim vairs nebūs tik vienkārši pierakstīt politisko angažētību vai kalpošanu pretvalstiskai propagandai.

Runāt skaidru valodu © DIENA

Taisnība ir aizsardzības struktūru pārstāvjiem un politiķiem, kas aizvakar akcentēja, ka pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā vērojams pastiprināts pieplūdums ar pieņēmumiem un spekulācijām par iespējamu Krievijas militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, tostarp Latvijai.

Trampa juridiskā uzvara © DIENA

Nedēļas sākumā ASV Augstākā tiesa (AT) vienbalsīgi atcēla Kolorādo pavalsts Augstākās tiesas lēmumu, atbilstīgi kam ASV eksprezidentam Donaldam Trampam bija liegts piedalīties Republikāņu partijas priekšvēlēšanās šajā pavalstī.

Uzskati sabiedrībā ir dažādi © DIENA

Centieni noniecināt oponentus un vispār visus atšķirīgu viedokļu paudējus ir raksturīgi cilvēkiem gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Regulēs īstermiņa īres tirgu © DIENA

Eiropas Savienībā (ES) īstermiņa īres piedāvājumi ir sasnieguši 25% no tūristu izmitināšanas tirgus, un būtiska loma šajā tirgū ir tiešsaistes rezervācijas platformām. Lai šo jomu sakārtotu, Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā pieņēma īstermiņa īres tirgus regulēšanas noteikumus.

Militāro apvērsumu legalizēšana © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē notikušajā Rietumāfrikas valstu Ekonomiskās kopienas ECOWAS ārkārtas sanāksmē tika pieņemts lēmums nekavējoties atcelt visas pret kopienā šobrīd neskaidrā statusā esošajām Nigēru, Mali un Burkinafaso, kā arī Gvineju noteiktās ekonomiskās sankcijas.

Politisko spēļu nianses © DIENA

Visai savdabīgas ir divu valdības koalīcijas partneru – Jaunās Vienotības un Progresīvo – attiecības, proti, ja valdībā vismaz ārēji abi politiskie spēki sadarbojas diezgan ciešami un necenšas viens otru paklupināt, pilnīgi noteikti to nevar teikt par attiecībām Rīgas domē.

Darbinieku ir tik, cik ir © DIENA

Daudzi uzņēmēji uzskata, ka mūsu valstī ir vērojams darbinieku trūkums.

SAB ziņojums – pesimisma pilns © DIENA

Drīzāk kā ikgadēja formalitāte, bez īpaši plašas rezonanses un iztirzāšanas, uztverts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārskats par darbību 2023. gadā.

Dienvidkarolīnas balsojums © DIENA

Pagājušajā sestdienā, 24. februārī, Dienvidkarolīnas pavalstī ASV notika, iespējams, pašas svarīgākās ASV republikāņu priekšvēlēšanas pirms novembrī gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām.

Ielu pārdēvēšanai ir jēga © DIENA

Rīgas dome nesen nolēma pārdēvēt vairākas mūsu galvaspilsētas ielas. To vidū Ļermontova ielu – par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, Puškina ielu – par latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, bet Lomonosova ielu – par politiķes, pirmās sievietes Latvijas valdībā Valērijas Seiles ielu.

Ķīnas un Indijas piemērs © DIENA

Bez īpašas starptautiskās ievērības 21. februārī palika ziņa, ka aizvadīta kārtējā Ķīnas un Indijas pierobežā dislocēto abu pušu bruņoto spēku virspavēlnieku tikšanās, kuras rezultātā, kā teikts Indijas Ārlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā, ir panākta vienošanās uzturēt dialogu par jautājumiem, kas saistīti ar nedemarķēto (strīdīgo) abu valstu robežu Ladakhas augstkalnes reģionā.

Par cēloņsakarībām © DIENA

Nedienas, maigi izsakoties, ar jaunajiem elektrovilcieniem turpinās, un neizskatās, ka šai valsts mēroga dižķibelei ir sagaidāms ātrs un sabiedrības interesēm atbilstošs risinājums. Pat par spīti daudzkārtējiem atbildīgo amatpersonu solījumiem, skaļiem (un populistiskiem) paziņojumiem, ka situācija ir jāatrisina maksimāli ātri un kvalitatīvi.

Grib vienotu izpratni visā ES © DIENA

Eiropas Parlaments šoziem ir aicinājis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienoties par tāda tiesību akta ieviešanu, kas ikvienam nodrošinātu aizsardzību pret naida noziegumiem. Patlaban normatīvais regulējums dalībvalstīs ir atšķirīgs un atšķiras arī izpratne par naida izpausmēm un draudiem.

Gandrīz pirms nedēļas, 14. februārī, Indonēzijā – pasaules ceturtajā daudzskaitlīgākajā valstī un trešajā lielākajā demokrātijā –, tika aizvadīta vispārējo vēlēšanu diena.

Patlaban, kad kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām beigusies, tos astoņus līdz desmit sarakstus, kuru iespējas nosūtīt kaut vienu savu kandidātu uz Briseli pagaidām negribētos pilnībā izslēgt, var iedalīt trīs nosacītās kategorijās: tie, kas savā starpā cīnīsies par uzvaru un divu kandidātu pārstāvniecību uzskatīs par lielu neveiksmi, tie, kas šajās vēlēšanās cīnīsies par atgriešanos pie lielās politikas galda, un tie, kas "var izšaut".

Viena no uzmanības vērtajām aktualitātēm pagājušajā nedēļā bija Satversmes tiesas (ST) atzinums, ka prasība mūsu valstī dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem apliecināt latviešu valodas zināšanas ir likumīga.

Azerbaidžānā šā gada 7. februārī notika valsts prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas, par kuru pārliecinošu uzvarētāju, saņemot 92,1% vēlētāju balsu, prognozējami kļuva valstī kopš 2003. gada pie varas esošais Ilhams Alijevs.

Skatīsimies reāli – Latvija nav vienīgā valsts, kur gadu no gada valsts budžetā pietrūkst naudas mediķiem, pedagogiem, pensijām, ugunsdzēsējiem un daudz kam citam. Atšķirība gan ir tajā, ka mums naudas pietrūcis vienmēr un krietni vairāk nekā citās valstīs.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, ieskanas ierosinājumi mainīt vēlētāju vecuma slieksni un ļaut balsot jau no 16 gadu vecuma.

Kopš Krievijas prezidenta intervijas ASV televīzijas personībai Takeram Karlsonam pagājusi jau teju nedēļa, tomēr, tā kā Vladimira Putina režīms šobrīd Latvijai rada tiešu un reālu apdraudējumu, bet izvērstu viņa tiešo runu divu stundu garumā nenākas dzirdēt tik bieži, vērts pakavēties vismaz pie dažiem tās momentiem, kuri Latvijas publiskajā telpā, manuprāt, nav uztverti pietiekami nopietni un atbilstoši Putina šābrīža mentālā stāvokļa un pasaules redzējuma kopējam kontekstam.

Pirms no 16. līdz 18. februārim paredzētās Minhenes Drošības konferences tās organizatori ir publiskojuši savu ikgadējo reitingu jeb globālo risku sarakstu Munich Security Index 2024.

Izpēte liecina, ka XX gadsimta otrajā pusē būvētās 316. un 318. sērijas daudzdzīvokļu ēkas ir drošas turpmākai dzīvošanai. Par to februārī paziņoja Ekonomikas ministrija (EM), solot, ka šogad tiks veikta 104. un 119. sērijas daudzdzīvokļu ēku apsekošana.

Šodien