Akciju vērtība Eiropas fondu biržās un naftas cenas pasaules tirgū pirmdien uzrādījušas strauju kāpumu saistībā ar cerībām par veiksmīgu koronavīrusa vakcīnu.
Akciju cenas Eiropā un ASV trešdien kritās, un saruka arī naftas cenas, investoriem gatavojoties stingrākiem ierobežojumiem strauja Covid-19 gadījumu skaita pieauguma apturēšanai.
Noslēdzoties gada trijiem ceturkšņiem, globālie finanšu tirgi piedzīvo ekonomikas krīzei neraksturīgu optimismu, daudziem finanšu aktīviem sasniedzot savu cenu maksimumu vai atrodoties tuvu tam. Eksperti to saista ar centrālo banku stimulējošo finanšu politiku, kas liek obligāciju cenām celties un ienesīgumam kristies, tādējādi tirgus dalībniekus vedinot ieguldīt riskantākos finanšu aktīvos.
Visai vērienīgo akciju cenu kāpumu, kas pasaules biržās ilga kopš marta beigām, kad investori sapriecājās par centrālo banku un valstu valdību solītajiem finanšu stimuliem, patlaban ir nomanījusi negatīva korekcija. To var saistīt ar atskārsmēm, ka, par spīti naudas injekcijām, ekonomika vien atturēta no krituma bezdibenī, taču nevar runāt par vērā ņemamiem sasniegumiem vai izaugsmi. Kopējā rocība kļūst mazāka, un tas ierobežo arī uzņēmumu peļņas iespējas, turklāt daudzus uzņēmumus patlaban apdraud pat maksātnespēja.
Straujā Covid-19 izplatība pasaulē daudziem finanšu tirgus segmentiem liek brukt pat ar lielāku ātrumu nekā iepriekšējās – 2009. gada – finanšu krīzes laikā. Tas sevišķi attiecas uz pasaules akciju tirgiem. Tā kā esam sasaistīti ar pasaules norisēm, tad arī Baltijas akciju biržas ir piedzīvojušās vērā ņemamu kritumu, pastāvot visai nelielām izredzēm uz strauju atkopšanos.
Akciju cenas Eiropas fondu biržās ceturtdien rīta tirdzniecības sesijā nokritušās par vairāk nekā 5%, ņemot vērā lejupslīdes Āzijas biržās un Volstrītā pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.
Pasaules akciju cenas trešdien saruka, kritumam Volstrītā paātrinoties pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.
Neraugoties uz ekonomiskā fona pasliktināšanos, pasaules finanšu olimpā – ASV fondu tirgū – pēdējās pāris nedēļās bija vērojams akciju cenu kāpums, kura rezultātā biržas indeksi ir pietuvojušies šā gada jūlijā sasniegtajiem vēsturiskajiem maksimumiem. Šis fakts ir interesants gan no tāda viedokļa, ka septembris Volstrītai tradicionāli ir gada sliktākais mēnesis un akciju cenas tā laikā biežāk krīt nekā ceļas, gan arī tāpēc, ka ekonomiskais fons kapitāla vērtspapīru cenu kāpumam var nešķist pārāk pievilcīgs.
Norises finanšu tirgos atgādina situāciju, kāda iespējama pirms finanšu krīzes, proti, aug to aktīvu cenas, kuriem parasti kāpj vērtība brīžos, kad pieaug ekonomiskā nedrošība, savukārt sarūk vērtība tiem finanšu instrumentiem, kuru cenas augšupeja saistās ar ekonomiskās labklājības pieaugumu.
Kaut arī pirmais pusgads Baltijas akciju tirgus indeksiem ir beidzies ar visai solīdu vērtības kāpumu, raugoties uz Baltijas biržu oficiālā saraksta uzņēmumiem kopumā, nevarētu teikt, ka investori būtu plaši atvēruši makus, lai veiktu jaunus ieguldījumus. Tiesa, pirmā pusgada indeksu vērtības pieaugums ir bijis visai solīds – abu Baltijas kaimiņvalstu indeksu vērtības atskaites periodā auga apmēram par 8%, bet Latvijā pat par desmitdaļu.
