Indeksi krītas
Kopš pēdējā lokālā maksimuma sasniegšanas šā gada 8. jūnijā līdz 25. jūnija vakaram ASV 500 lielāko kompāniju indekss jeb tā dēvētais Plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 ir krities par 4,6%. Savukārt Volstrītas smagsvaru jeb lielas kapitalizācijas kompāniju indekss Dow Jones Industrial Average zaudējis 6,6% vērtības.
Arī šaipus Atlantijas okeānam investori vairāk bijuši noskaņoti pārdot, nevis pirkt. Tā rezultātā Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas – akciju tirgus barometrs DAX minētajā laika posmā ir zaudējis 5,7% vērtības, bet Londonas Fondu biržas indekss FTSE 100 – par procenta desmitdaļu mazāk. Arī Āzijā nav izpalicis kritums, un, piemēram, Tokijas biržas indekss Nikkei 225 atskaites periodā zaudējis 4% vērtības. Tomēr, runājot par akciju tirgu lejupslīdi, atrodas arī pa kādam uzņēmumam, kāds ir ASV indekss Nasdaq Composite, kurš turas pie saviem vēsturiskajiem maksimumiem virs 10 000 punktu atzīmes, bet laika posmā no 8. jūnija līdz 25. jūnijam kāpis apmēram par procentu.
Labās ziņas?
Viens no iemesliem tam, kādēļ kopš marta beigām akciju cenas pieauga, ir finansiālais atbalsts, ko valdības un centrālās bankas dod savām ekonomikām. Tas, visticamāk, vēl neatsaucas kopējos makroekonomikas datos, taču var izpausties nākamajos mēnešos. Tomēr arī tagad makroekonomikas datos var atrast šo to labu un lielāko ekonomiku vitalitātei par labu liecinošu. Attiecībā uz akciju cenu izmaiņām Volstrītā, kura ietekmē arī citus pasaules finanšu tirgus, ļoti nozīmīgi ir darba tirgus un inflācijas dati. Cīnoties ar iepriekšējās krīzes sekām, ASV centrālā banka uzmanību pievērsa tieši šiem abiem diviem rādītājiem, turklāt savu finanšu stimulēšanas programmu, uzpērkot ASV valdības obligācijas, pielāgoja tieši šo rādītāju izmaiņām.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 29. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!