Dažāds sniegums
Latvijas vērtspapīru tirgus indekss OMX Riga pēdējo 12 mēnešu laikā līdz šā gada 7. janvārim pakāpies par 10,65%. Tādējādi tā sniegums bijis apmēram līdzvērtīgs tam, ko demonstrējuši Eiropas vai ASV akciju tirgus indeksi. Tomēr uzņēmumos situācija ir atšķirīga, straujiem kāpumiem mijoties ar ievērojamiem cenu samazinājumiem. Interesanti, ka pēdējais gads nav bijis sevišķi veiksmīgs abiem biržas galvenajā (oficiālajā) sarakstā tirgotajiem farmācijas sektora uzņēmumiem – Grindeks un Olainfarm.
Pirmais no tiem piedzīvojis 7,77% vērtu kritumu, bet otrajam bijis pieticīgs 0,28% vērts akciju cenu kāpums. Savukārt biržas tirgotājus daudz vairāk iepriecinājis visai dinamiskais Latvijas uzņēmumu tehnoloģiskais sektors. Atskaites perioda laikā HansaMatrix akciju cena piedzīvojusi 40,77% vērtu kāpumu, savukārt cita nozares flagmaņa SAF tehnika akcionāru ieguldījuma vērtība šajā laika nogrieznī pieaugusi par 24,74%. Šķiet, ka investori atkal saskata arī rūpniecības uzņēmuma Valmieras stikla šķiedra perspektīvas, kura akciju cena pakāpusies par 34,19%. Vēl visai labu atdevi sniegušas Ditton pievadķēžu rūpnīcas akcijas, kuru vērtība kāpusi par 14,93%. Latvijas gāzes akcijas ir kļuvušas par 7,07% dārgākas. Te gan jāpiebilst, ka enerģētikas uzņēmuma atdeve saviem investoriem ir bijusi augstāka, jo kompānijas akcionāri pērn saņēmuši arī dividendes 0,44 eiro apmērā par akciju. Tādējādi tas, kurš pirms gada iegādājies gāzes kompānijas akcijas un vēlētos tās šobrīd pārdot kopā ar jau saņemtajām dividendēm, pretendētu uz 11,5% vērtu kapitāla atdevi.
Tomēr visvairāk iepriecināti pēdējā gada laikā varētu būt alternatīvajā biržas sarakstā tirgotā uzņēmuma Madara Cosmetics akcionāri. Minētajā laika periodā šī uzņēmuma akcijas cena pieaugusi par 147,13%. Simtiem procentu vērti akciju cenu kāpumi gada laikā mazāk likvīdiem uzņēmumiem nav nekas neparasts, taču tas tradicionāli notiek uz ļoti maza tirgoto akciju skaita rēķina. Tomēr Madara Cosmetics gadījumā tirdzniecību uz Latvijas tirgus fona nevarētu nosaukt par pārāk mazaktīvu. Investoriem uzņēmums ir bijis gana pievilcīgs arī saistībā ar labajiem finanšu rādītājiem.
Sekos citiem
Jautāts, kā situācija Latvijas akciju tirgū varētu attīstīties šogad, INVL Pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs teic, ka ar ļoti lielu varbūtību Latvijas akciju tirgus sekos pasaules un konkrēti Eiropas akciju tirgus tendencēm. Eksperts stāsta, ka parasti ir vērojama neliela šo tendenču laika nobīde, kas ir skaidrojama ar mūsu tirgus mērogu un aktīvo biržas investoru skaitu. "Te kā piemēru varu minēt notikumus pērnā gada martā. Tad Latvijas un kopumā Baltijas tirgus piedzīvoja lielu svārstīgumu, līdzīgi citiem akciju tirgiem pasaulē," atceras ieguldījumu industrijas speciālists. Pēc viņa domām, šobrīd nekas neliecina, ka akciju tirgus izaugsme tuvākajā laikā varētu beigties. Tas tiek skaidrots ar to, ka naudas drukāšanas un ekonomikas atbalsta programmas turpina īstenoties un naudas masas finanšu tirgos ir milzīgos apjomos. Tāpat arī ziņas par vakcinēšanas sākšanu pret Covid-19 un potenciālais post-Covid ekonomiskais bums – tas viss varētu kalpot kā bezgalīgs finanšu tirgus dzinulis, spriež finanšu eksperts.
"Tomēr, kā jau dzīve rāda, nekas nav bezgalīgs, un arī Latvijas akciju tirgus izaugsmei pienāks beigas. Tiesa, šīs beigas nav meklējamas vietējā tirgū vai ekonomikā, bet gan pasaulē. Taču, gāžoties pasaules akciju tirgiem, arī Latvijas akciju tirgus nespēs noturēties un, iespējams, kritīs vēl dziļāk," brīdina finanšu tirgus eksperts.
Pēc Martinova domām, viens no galvenajiem akciju tirgus krituma iemesliem varētu būt saistīts ar centrālo banku monetārās stimulēšanas apjomu samazināšanu, kas var īstenoties, ja ekonomikas atlabšana būs ātra un spēcīga. Šāda scenārija gadījumā cenas var kristies tāpēc, ka samazinās naudas plūsmas vērtspapīru tirgū no centrālo banku puses un pieaug obligāciju tirgus ienesīgums, kas samazina akciju pievilcīgumu, neraugoties uz labiem tautsaimniecības rādītājiem un uzņēmumu peļņas pieauguma iespējām.
Te vēl diskutējams jautājums ir, vai inflācijas pieaugums varētu atstāt negatīvu iespaidu uz fiksēta ienākuma instrumentiem un tām akcijām, kuras emitējošie uzņēmumi nevarēs pārnest patēriņa cenu pieauguma radīto negatīvo efektu uz patērētājiem, turklāt jāņem vērā, ka epidemioloģisko ierobežojumu dēļ patērētāji varētu būt atraduši no konkrēta produkta vai pakalpojuma izmantošanas.
Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka akciju cenu kritums varētu tikt piedzīvots tad, ja vakcinēšanās pret Covid-19 nebūs pietiekami efektīva vai arī būs saistīta ar kādām blaknēm. Pēc Martinova teiktā, šobrīd nevar izslēgt arī atsevišķus individuālus un grūti prognozējamus notikumus. Eksperts norāda, ka tirgus svārstīgumu var veicināt arī investoru vēlme "fiksēt peļņu" pēc pērn notikušās straujās tirgus augšupejas vai samazināt investīciju risku, pārdodot daļu akciju kādā uzņēmumā.
Mazāk emitentu
Par vienu no problēmām vietējā tirgus attīstībā Martinovs uzskata Rīgas biržā sarūkošo akciju emitentu skaitu. Viņš norāda, ka kvalitatīvākos emitentus pārstāvošajā Oficiālajā sarakstā drīz būs palikuši tikai trīs uzņēmumi: Olainfarm, HansaMatrix un SAF tehnika. "Katram no šiem uzņēmumiem ir savi riski, bet šobrīd es, visticamāk, izvēlētos ieguldīt SAF tehnikas akcijās. Šim emitentam piemīt tikai ar biznesu saistīti riski, turklāt Covid-19 izplatība ir devusi papildu attīstības iespējas Aranet produktiem, kompānijai pievilcīgos faktorus ieskicē Martinovs. HansaMatrix akcijas, pēc viņa teiktā, jau ir piedzīvojušas iespaidīgu cenas kāpumu par 40% gada laikā, un neskaidrību rada ieguldījumi Lightspace Technologies projektā, kas pozitīva iznākuma gadījumā dos lielu atdevi, bet neveiksmes gadījumā liks ciest zaudējumus. Savukārt Olainfarm joprojām saglabājas neskaidrība par akcionāru struktūru un to spēka sadali, tomēr ir skaidrs, ka farmācijas uzņēmuma novērtējums varētu būt augstāks.
Arī biržas Otrajā sarakstā tuvākajā laikā ir gaidāms emitentu skaita samazinājums, jo daudzi no tiem ir pieņēmuši lēmumu pamest biržu. "No tiem, kas paliek un kas ir derīgs ieguldītājiem, no mazākuma akcionāru tiesību ievērošanas viedokļa es izceltu Latvijas gāzi, kam ir spēcīga dividenžu politika, bet jāņem vērā virzība uz zaļo enerģētiku un ilgtermiņa fosilās enerģijas tirgus samazināšanu Baltijā," spriež Martinovs un norāda arī uz jau pieminēto biržas alternatīvā tirgus First North zvaigzni Madara Cosmetics. Eksperts gan teic, ka tuvākajā laikā atkārtot tik iespaidīgu cenas kāpumu būs grūti, bet ilgtermiņā uz ieguldījumiem šīs kompānijas akcijās viņš raugās pozitīvi gan no biznesa izaugsmes, gan no dividenžu plūsmas, gan no biržas emitenta kvalitātes viedokļa.